Nolēmu pamēģināt vienu vecu saimnieču padomu un vārot pieliku kartupeļiem ko tādu, ko parasti visi met ārā. Rezultāts bija tik labs, ka tagad darīšu tikai tā.
Vakaros, kad mājās gatavoju vakariņas, kartupeļi katlā burbuļo gandrīz vienmēr. Šķiet, ka nekas vienkāršāks par vārītiem tupeņiem nemaz nevar būt. Tomēr pirms kāda laika pamēģināju pievienot ūdenim ko tādu, ko parasti visi met ārā, un rezultāts mani tiešām pārsteidza.
Kāpēc reizēm gribas ko vairāk par sāli
Lielākā daļa no mums kartupeļus vāra pavisam parasti – auksts ūdens, šķipsniņa sāls un gaidām, kad tie būs mīksti. Tas ir drošs veids, bet reizēm pietrūkst tās patīkamās smaržas, kas virtuvē rodas, kad ēdiens tiek gatavots ar mazu “knifu”. Ja kartupelis ir izaudzis labs, tas pats par sevi garšo lieliski, bet vārīšanas laikā mēs varam palīdzēt tam atvērties vēl vairāk.
Esmu pamanījis, ka tieši vārīšanās procesā dārzenis vislabāk uzsūc papildu aromātus. Ja ūdenī ir tikai sāls, arī garša paliek vienkārši sāļa. Bet, ja ūdenim iedod kādu dabisku smaržvielu, kartupelis to “paņem sevī” un kļūst daudz sātīgāks.
Atklājums, ko parasti metam miskastē
Tas lielais noslēpums, ko man iemācīja viena sena paziņa, ir ķiploka miziņas. Jā, tieši tās sausās, baltās vai viegli violetās lapiņas, ko mēs parasti notīrām un nedomājot izmetam. Izrādās, ka tieši miziņās ēterisko eļļu ir pat vairāk nekā pašā ķiploka daiviņā, tikai mēs par to reti aizdomājamies.
Kad šīs miziņas nonāk karstā ūdenī, tās sāk izdalīt ļoti maigu un patīkamu aromātu. Tas nav tas asais, spēcīgais ķiploku smārds, no kura daudzi baidās pirms došanās cilvēkos. Tas drīzāk atgādina bagātīgu dārzeņu buljonu vai mājās gatavotu cepeti. Smarža ir silta, mājīga un nepavisam neuzmācīga.
Kāpēc šis paņēmiens strādā tik labi
Ķiploka miziņas ūdenī darbojas kā dabisks garšas pastiprinātājs. Kamēr kartupeļi vārās, šīs ēteriskās eļļas vienmērīgi iesūcas katrā bumbulī. Esmu ievērojusi, ka šādi vārīti kartupeļi kļūst nedaudz miltaināki un maigāki pēc tekstūras. Tie neizjūk putrā, bet tajā pašā laikā mutē šķiet gaisīgāki.
Interesanti, ka šī metode der pat tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk ēst pašu ķiploku. Pēc vārīšanas pašā kartupelī ķiploka garšu nemaz nevar sajust – paliek tikai tāds kā “pilnīgāks” dārzeņa aromāts. Tas ir līdzīgi kā ar lauru lapu, ko mēs pieliekam zupai: mēs to neēdam, bet bez tās garša būtu pavisam cita.
Kā es to daru savā virtuvē
Kad mizu ķiplokus citam ēdienam, es tās tīrās, sausās miziņas nevis izmetu, bet nolieku malā. Kad pienāk laiks vārīt kartupeļus, es tos nomizoju, noskaloju un lieku katlā. Ieleju aukstu ūdeni un tad pieberu pāris saujas šo miziņu. Ir svarīgi tās pielikt jau pašā sākumā, lai ūdenim silstot, visas eļļas paspētu izdalīties.
Kad kartupeļi ir mīksti, es vienkārši noleju ūdeni kā parasti. Miziņas paliek sietiņā vai katla apakšā, un tās ir viegli izņemt ārā. Tad es ļauju kartupeļiem nedaudz apžūt un tikai tad pievienoju sviestu vai dilles. Smarža, kas paceļas no katla tajā brīdī, ir vienkārši neatvairāma.
Padomi labākam rezultātam
Ja jums mājās nav citu ēdienu, kur izmantot pašu ķiploku, miziņas var krāt nelielā burciņā vai maisiņā. Galvenais skatīties, lai tās būtu sausas un tīras. Es parasti izvēlos tās miziņas, kas ir vistuvāk daiviņai – tās ir vissmalkākās un aromātiskākās.
Vēl viens novērojums: šis knifs ļoti labi palīdz pavasarī, kad kartupeļi vairs nav tik svaigi un reizēm kļūst nedaudz saldeni vai pliekani. Ķiploka miziņas palīdz “nomaskēt” to vecuma piegaršu un liek vakariņām garšot tā, it kā kartupeļi būtu tikko no lauka atvesti. Arī ja vārat kartupeļus ar visām mizām (tā sauktajos “mundieros”), šis paņēmiens strādā tieši tāpat.
Kas būs nepieciešams:
Kartupeļi: apmēram 1 kilograms
Ķiploka miziņas: 2–3 saujas (tīras un sausas)
Ūdens: tik daudz, lai nosegtu kartupeļus
Sāls: viena tējkarote (pēc garšas)
Sviests vai eļļa: pasniegšanai
Reizēm pašas vienkāršākās lietas, ko mēs uzskatām par atkritumiem, var padarīt mūsu ikdienu garšīgāku. Tas neprasa naudu, neprasa papildu laiku, bet rezultāts tiešām priecē gan pašus, gan mājiniekus.
