Pēdējā laikā arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka vecais sienas kalendārs vairs neiet kopā ar to, ko redzu pa logu. Janvāra beigās dārzā pie mājas jau sāk spraukties laukā pirmie zaļie asniņi, lai gan pēc visiem likumiem tur būtu jābūt sniega kupenām. Šķiet, ka gadalaiki ir nolēmuši samainīties vietām vai vismaz pamatīgi pabīdīties.
Kad pavasaris sāk klauvēt par agru
Atceros, kā bērnībā mēs martā vēl vilkām biezos vilnas dūraiņus un gājām uz dīķa slidot. Tagad viss ir citādāk. Zinātnieki, kuri pēta klimatu, saka, ka 2026. gads varētu būt kārtējais apliecinājums tam, ka ziema paliek īsāka. Ja agrāk mēs gaidījām aprīļa vidu, lai sajustu pirmo siltumu, tagad tā saucamais “klimatiskais pavasaris” pie mums var atnākt jau februārī. Tas nozīmē, ka zeme vairs nesasalst tik dziļi un sniegs nokūst daudz ātrāk nekā pirms pāris desmitgadēm.
Tas nenotiek vienā dienā. Tas ir lēns process, ko mēs pamanām pēc tā, ka mētelis skapī nostāv ilgāk nekā parasti. Vasara vairs nesākas jūnijā, bet bieži vien jau maija vidū mēs staigājam kreklos ar īsām piedurknēm. Šādas nobīdes maina ne tikai dabu mums apkārt, bet arī mūsu ikdienas ritmu un paradumus.
Ko tas nozīmē mūsu dārziem un dobēm
Lielākās pārmaiņas izjūt tie, kuriem ir savs mazdārziņš vai lauku sēta. Agrāk bija skaidrs – līdz Jāņiem nekas nav drošs un viss var nosalt. Tagad daudzi sāk sēt un stādīt divas vai pat trīs nedēļas agrāk nekā parasti. Zeme iesilst ātrāk, un augi sāk mosties no ziemas miega brīdī, kad mēs vēl domājam par apkures rēķiniem.
Tomēr šeit slēpjas arī neliels risks. Pat ja februāris un marts ir silti, neviens nav atcēlis vēlās salnas aprīlī. Augi, kas pārāk agri sākuši augt, ir ļoti neaizsargāti. Tāpēc tie, kas nodarbojas ar dārza darbiem, tagad biežāk izmanto agroplēvi un dažādus pārsegus. Mums vienkārši jāmācās sadzīvot ar to, ka daba ir kļuvusi neparedzamāka. Ja agrāk mēs paļāvāmies uz gadu desmitiem pārbaudītiem termiņiem, tagad vairāk jāskatās uz termometru pie loga.
Ikdiena pilsētā un jauni ieradumi
Pilsētas vidē mēs šīs izmaiņas izjūtam nedaudz citādāk. Autovadītājiem tas nozīmē, ka ziemas riepas bieži vien tiek nodeldētas pa pliku asfaltu, jo īsta sniega ir maz. Var gadīties, ka jau februāra beigās mēs sākam domāt par vasaras riepu mainīšanu, lai gan prāts saka, ka vēl ir par agru. Šī neziņa par to, vai rīt nebūs sniega vētra, padara mūs piesardzīgus.
No otras puses, agrs siltums atnes vairāk prieka brīžiem ārpus telpām. Kafejnīcas āra terases sāk vērt vaļā jau maija sākumā, un vakaros ielas ir pilnas ar cilvēkiem. Tas pagarina to laiku, ko mēs varam pavadīt kustībā, nevis sēžot pie televizora. Mēs lēnām kļūstam par “dienvidnieciskāku” tautu, kas vairāk laika pavada parkos un uz soliņiem, tverot katru saules staru.
Vai karstums mūs nogurdinās?
Daudziem ir bail, ka agrs pavasaris atnesīs neciešamu karstumu vasarā. Eksperti gan mierina, ka silts maijs nebūt negarantē svelmi jūlijā. Drīzāk mēs pierodam pie tā, ka vasara ir garāka un mērenāka. Nav vairs tās asās robežas, kad vienā dienā beidzas aukstums un otrā sākas karstums. Viss kļūst plūstošāks.
Zinātnieki lēš, ka mūsu reģions klimata ziņā pamazām sāk līdzināties tam, kāda pirms laika bija Centrāleiropa. Tas nozīmē mazāk sniega ziemā, vairāk lietus un agrāku pavasari. Protams, mums visiem patīk sniegotas ziemas bildēs, bet ikdienā mēs laikam tomēr novērtējam to, ka nav jātīra pagalmi no milzīgām kupenām katru rītu.
Kā pielāgoties šīm pārmaiņām
Mums visiem ir jāmācās būt elastīgiem. Ja plānojat atvaļinājumu vai darbus dārzā, vairs nevar skatīties tikai uz mēneša nosaukumu. Galvenais ir sekot līdzi tam, kā jūtas daba. Ja redzat, ka bites sāk lidot un pumpuri briest, tad pavasaris ir klāt, lai ko teiktu kalendārs.
Lasi vēl: Vai ziemā ir vērts pirkt tomātus un gurķus: kliedējam mītus par “plastmasas” dārzeņiem
Arī mājokļa uzturēšanā tas ievieš savas korekcijas. Iespējams, vairāk jāsāk domāt par to, kā vasarā telpas atdzesēt, nevis tikai kā tās ziemā sasildīt. Tie ir jauni izaicinājumi, pie kuriem mēs pamazām pierodam. Galu galā cilvēks ir ļoti pielāgoties spējīga būtne, un siltāks laiks parasti atnes vairāk laba garastāvokļa nekā sliktas dūšas.
Pārmaiņas notiek, un mēs esam to liecinieki. Ir interesanti vērot, kā mainās mūsu paradumi un kā mēs iemācāmies priecāties par agru pavasari, pat ja tas šķiet nedaudz dīvaini. Svarīgākais ir sajust to brīdi, kad gaiss kļūst smaržīgs un silts, un vienkārši to izbaudīt.
Vai arī jūs esat pamanījuši, ka pēdējos gados pavasaris pie mums atnāk arvien agrāk? Varbūt jums ir kādi savi novērojumi dārzā vai pie mājas, kas liecina par dabas mošanos jau ziemas mēnešos? Pastāstiet par savu pieredzi komentāros!
