ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir sagatavojusi jaunu un diplomātiski izaicinošu piedāvājumu Dānijas Karalistes autonomajai teritorijai – Grenlandei.
Kā ziņo ietekmīgais laikraksts The Economist, Baltā nama saimnieks šo ieceri neuzlūko klasiskās diplomātijas rāmjos, bet gan salīdzina ar vērienīgu un stratēģisku nekustamā īpašuma darījumu. Plāna pamatā ir piedāvājums noslēgt tā dēvēto Brīvās asociācijas līgumu, kas fundamentāli mainītu salas statusu un tās attiecības ar pašreizējo metropoli Kopenhāgenu.
Šāda veida juridiskā vienošanās ASV ārpolitikā nav jaunums. Līdzīgi līgumi Vašingtonai jau gadu desmitiem ir spēkā ar vairākām nelielām, bet stratēģiski novietotām Klusā okeāna valstīm. Tie kalpo kā instruments, lai nodrošinātu ASV dominanci reģionos, kurus tās uzskata par vitāli svarīgiem savai drošībai.
Militārā ekskluzivitāte un ekonomiskais “burkāns”
Brīvās asociācijas līguma būtība ir vienkārša, bet iedarbīga. No vienas puses, tas piešķir ASV bruņotajiem spēkiem ekskluzīvas tiesības izmantot partnera teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu. Tas nozīmē, ka neviena cita lielvara, piemēram, Krievija vai Ķīna, nevarētu bez ASV piekrišanas izvērst savas aktivitātes šajā reģionā.
Savukārt pretī par šo militāro piekļuvi un suverenitātes daļēju deleģēšanu ASV apņemas sniegt dāsnu ekonomisko un finanšu palīdzību. Grenlandei, kuras ekonomika šobrīd ir lielā mērā atkarīga no Dānijas dotācijām, šāds finansiāls atbalsts no pasaules lielākās ekonomikas varētu šķist vilinošs ceļš uz lielāku pašpietiekamību.
Skalda un valda: centieni apiet Kopenhāgenu
Analītiķi uzskata, ka šis piedāvājums ir rūpīgi izplānots gājiens ar diviem skaidriem politiskiem mērķiem. Pirmkārt, Vašingtona vēlas izmantot un pastiprināt iekšējās nesaskaņas starp Grenlandes autonomo valdību Nūkā un Dānijas valdību Kopenhāgenā. Otrkārt, piedāvājot tiešu līgumu pašai salai, ASV cenšas apeit Dāniju kā starpnieku, veidojot attiecības ar Grenlandi kā ar neatkarīgu spēlētāju.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena uz šīm ziņām reaģējusi asi, norādot, ka šādi ASV centieni faktiski mēģināt “sagrābt” salu varētu neatgriezeniski sagraut 80 gadus veidotas drošības saites. Lai gan Grenlandē jau atrodas nozīmīga ASV militārā bāze (Tūle), līdzšinējie līgumi paredzēja, ka jebkura būtiska kontingenta palielināšana ir jāsaskaņo ar Kopenhāgenu. Jaunais Brīvās asociācijas modelis šo kontroli atņemtu dāņiem un nodotu tieši ASV rokās.
Vēsturiskais konteksts un Arktikas bagātības
Interese par pasaulē lielāko salu nav radusies tukšā vietā. Grenlande, kurā dzīvo vien 56 000 iedzīvotāju, ģeogrāfiski atrodas tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, padarot to par dabisku “priekšposteni” Ziemeļamerikas aizsardzībai. ASV vēlmi iegādāties salu pirmo reizi oficiāli izteica tūlīt pēc Otrā pasaules kara, piedāvājot 100 miljonus dolāru, taču toreiz saņēma atteikumu.
Mūsdienās interese ir tikai pieaugusi, un to veicina divi galvenie faktori:
Stratēģiskais novietojums: Arktikas ledum kūstot, paveras jauni kuģošanas ceļi, un kontrole pār Grenlandi nozīmē kontroli pār ieeju Ziemeļu Ledus okeānā.
Dabas resursi: Zinātnieki lēš, ka salas dzīles slēpj milzīgas neapgūtas naftas, gāzes un retzemju metālu rezerves, kas ir kritiski svarīgi modernajām tehnoloģijām.
Diplomātiskais saspīlējums 2026. gadā
Situācija kļuva īpaši saspīlēta 2025. gada nogalē, kad prezidents Tramps spera nepieredzētu soli – iecēla Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju par īpašo sūtni Grenlandē. Šāds amats, kas parasti tiek veidots darbam ar suverēnām valstīm vai konflikta zonām, izpelnījās asu kritiku no Eiropas sabiedrotajiem, kuri to uztvēra kā tiešu uzbrukumu Dānijas teritoriālajai integritātei.
Lai gan Dānijas un Grenlandes amatpersonas ir vairākkārt uzsvērušas, ka “Grenlande netiek pārdota”, ASV turpina palielināt likmes, piedāvājot juridiskas konstrukcijas, kas lēnām, bet neatlaidīgi tuvina salu Vašingtonas ietekmes sfērai.
