Iestājies burvīgs rudens, mans mīļākais gadalaiks, kad var nesteidzīgi pastaigāties parkā, priecējot acis ar koku krāsainajiem vainagiem un zālienā sabirušajām lapām. Kādas pastaigas laikā nejauši dzirdēju interesantu sarunu.
Sarunājās divas sievietes — vienai no viņām līdzi bija apmēram divus līdz trīs gadus vecs bērns, bet otra atradās jau vēlīnajā gaidību posmā, ap devīto mēnesi.
Lūk, kāda bija viņu saruna:
— Es īsti nesaprotu savus radiniekus. Mēs ar vīru jau esam izvēlējušies vārdu savam dēlam, tad kāpēc viņiem par to vēl jādomā? Mēs pat nejautājām, vai viņiem tas vārds patīk. Bet zini, kā paiet mani rīti? — ar nelielu neapmierinātību teica sieviete, kura drīz sagaidīs mazuli.
– Kā tad? – jautāja otra sieviete.
– Mani vecāki man zvana katru rītu! Un jautā, vai neesmu mainījusi savas domas par to, ka savam bērnam jādod šāds vārds! – turpināja gaidībās esošā sieviete.
Mani pārņēma ziņkāre un nolēmu pagaidīt sarunas iznākumu.
– Bet kāpēc viņi domā, ka man vajadzētu mainīt savas domas? Mēs sauksim savu dēlu par Klaudiju, un tas arī viss. Es nesaprotu savas ģimenes nostāju – sacīja sieviete.
Pēc vārda izdzirdēšanas sāku meklēt tā skaidrojumu internetā, domājot, ka varbūt esmu to nepareizi saklausījusi. Lūk, ko es atradu: Klaudijs ir seno romiešu vārds, un tas varētu būt saistīts ar latīņu vārdu “claudus”, kas tulkojumā nozīmē “klibs”. Šim vārdam atrodami arī saīsinājumi, tostarp Klaša, Klavdja, Klaņa. Nu ko? Kā jums patīk šāds vārds?
– Un ko tu? Vai tiešām nemainīsi savas domas? – mierīgi jautāja otra dāma.
— Nu, kāpēc tu arī piekrīti pārējiem? Neviens mani nesapratīs, bet es savu dēlu nosaukšu neparastā vārdā. Kāpēc? Tāpēc, ka negribu, lai viņš klasē būtu trešais Jānis, Aleksandrs vai Sergejs. Man svarīgi, lai viņam būtu īpašs vārds, — ar pārliecību teica topošā māmiņa.
– Tieši tā, dari, kā vēlies – otrā sieviete pauda atbalstu.
— Es arī tā domāju! Mana vīramāte pat teica, ka jau bērnudārzā manu mazuli varētu saukāt par Klašu vai Klaņu. Kas viņus vispār rosina tā runāt? Tas vienkārši ir viņu vecmodīgais skatījums — tas laiks taču ir pagājis. Bet mani vecāki saka, lai es vēlreiz pārdomāju. Neviens mūs īsti nesaprot, — ar vieglu neizpratni teica topošā māmiņa.
Dārgie lasītāji, kādas ir jūsu domas par šo situāciju un vārdu, kuru topošā māmiņa izvēlējusies savam mazulim? Vai oriģināli vārdi ir nākuši modē? Kuru jūs atbalstītu: grūtnieci vai viņas radiniekus? Pastāstiet komentāros!
Ja jums raksts šķita interesants, atzīmējiet to ar emocijzīmi un dalieties sociālajos tīklos!
