Dažas smadzeņu funkcijas pasliktinās jau jaunībā, tomēr citas ir visaugstāk attīstītas vēlākos dzīves gados.
Spēja atcerēties vārdus un sejas zibenīgā ātrumā var sākt izsust jau pēc 20 gadu sasniegšanas, bet mūsu spēja veikt citas funkcijas, tādas kā jaunu vārdu mācīšanās, ir vislabāk attīstījušas tikai pēc gadu desmitiem saskaņā ar jaunu Bostonas zinātnieku pētījumu.
Aizvien biežāk pētnieki pierāda, ka spēja spriest, mācīties un atsaukt atmiņā informāciju nāk un iet visa mūža garumā, un, ja tiktu uzzīmēta bilde, kurā attēlo šīs izmaiņas, tajā neparādītos viena prāva līnija, kas iet uz leju, bet gan līnija ar daudziem izliekumiem, kas dažādos posmos izlīdzinās.
„Dažas lietas uzlabojas un citas lietas pasliktinās, mums novecojot,” teica Laura Germaina (Laura Germine), Masačūsetsas galvenās slimnīcas psihiatrijas pētniece un šī pētījuma līdzautore. „Tā ir kompleksa, dinamiska sistēma. Ir patīkami zināt novecojot, ka varbūt es neesmu tik veikla kā augstskolas studenti, taču es esmu nedaudz gudrāka.”
Bostonas zinātnieki apkopoja datus par gandrīz 50 000 cilvēkiem, kuriem palūdza veikt dažādus uzdevumus. Dalībnieki pildīja vārdu krājuma testus ar vairākiem atbilžu variantiem, viņiem lika ātri atsaukt atmiņā skaitļus un simbolus, un viņi noteica sejas izteiksmes, raugoties tikai acīs.
„Šis pētījums sniedz mums nelielu cerību, ka kādu dienu mēs atklāsim veidus, kā palīdzēt cilvēkiem ar kognitīviem jeb izziņas traucējumiem.”
Zinātnieki atklāja, ka dažādas spējas bija vislabāk attīstītas dažādos vecumos. Piemēram, spēja ātri atsaukt atmiņā skaitli, kas bija apvienots ar simbolu un parādīts iepriekš, bija vislabāk attīstītā vēlos pusaudža gados un pēc šī vecuma pasliktinājās.
Salīdziniet šo spēju ar spēju noteikt citu cilvēku emocijas, redzot viņu acis vien. Šī spēja visattīstītākā ir pusmūžā, aptuveni 40 gadu vecumā tā sasniedz savu virstoni, un apmēram 20 gadus tā paliek nemainīga.
Varbūt šī ir visuzmudinošākā – vārdu krājums var nepasliktināties, kad mēs esam jau labi vien pāri saviem 60 gadiem. Taču pētnieki atklāja kaut ko vēl intriģējošāku. Viņu dati uzrādīja, ka vārdu krājuma saglabāšanas prasmes ir visattīstītākās vēlākos dzīves posmos pašlaik, nekā tās bija pirms dažām desmitgadēm.
„Cilvēki ilgāku savu mūža daļu pavada strādājot, un daudz vairāk cilvēku strādā birojos, kuros viņi daudz vairāk lasa,” teica Džošua Hartšorns, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta smadzeņu zinātnieks
Pētījumam Germaina un Hartšorns izmantoja datus, kuri iegūti plaša mēroga pētījumos un kuri bija pieejami tiešsaistē, ļaujot visu vecumu cilvēkiem kļūt par pētījuma objektiem. Tas ļāva pārvarēt pastāvīgu pētījumu šķērsli – cilvēki brieduma gados ļoti bieži ir pārāk aizņemti, lai varētu piedalīties pētījumos laboratorijās. Ir daudz vienkāršāk atrast pētījuma subjektus, kuri iet augstskolā vai ir aizgājuši pensijā.
Pētnieku tiešsaistes tīmekļa vietnēs gameswithwords.org un testmybrain.org ir iekļauti bezmaksas testi, kurus var izpildīt ātrāk nekā 25 minūšu laikā. Saskaņā ar pētniekiem pēdējo dažu gadu laikā šajās vietnēs ir uzkrāti dati par gandrīz 3 miljoniem cilvēku.
Lai nodrošinātu to, ka ievāktos tīmekļa eksperimentu datus nav sagrozījuši tīmekļa viltnieki, pētnieki salīdzināja savus atklājumus ar datiem, kurus ieguva no līdzīgiem testiem, kurus bija jāaizpilda ar roku, pēdējo 40 gadu laikā.
Stjuarts Ritčijs, psihologs, kurš veic pētījumus Edinburgas Universitātē Skotijā, teica, ka pētījuma ievērojamais apjoms palīdz nostiprināt citu zinātnieku atklājumus.
„Viņi ir skaisti pierādījuši, ka novecošanai piemīt nianses un smalkums,” viņš teica.
Kā Ritčijs saka: „Pirms zinātnieki varēs izstrādāt metodes, lai palīdzētu cilvēkiem nezaudēt viņu atmiņu vai citas spējas novecojot, viņiem jāsaprot, kā cilvēki veic uzdevumus viņu dzīves laikā. Bostonas pētījums šajā pētījumu jomā ir kā apslēpto dārgumu atklāšana.”
„Šis pētījums sniedz mums nelielu cerību, ka kādu dienu mēs atklāsim veidus, kā palīdzēt cilvēkiem ar kognitīviem jeb izziņas traucējumiem,” viņš teica.
Avots: bostonglobe.com