Jau atkal ir pienācis 11. novembris – svētki, kuru laikā pieminam savus karavīrus. Tomēr gribu jums pastāstīt atgadījumu, ko piedzīvoju pagājuša gada svētku priekšvakarā.
Šis atgadījums atstāja dziļu iespaidu uz mani, un to atceros tā, ir kā tas būtu noticis vakar.
Lasi arī: Paldies liktenim, ka esmu dzimis Latvijā!
Bija 2015. gada 11. novembra vakars. Palicis jau nedaudz tumšs. Gribēju ātri ieiet veikalā un paņemt sev nedaudz pārtikas. Devos pie kases, bet tur priekšā man rindā ir nostājusies cienījama vecuma vecmāmiņa – lakatiņā, vecā (bet koptā) mētelī, ar sūrās dzīves ieliktu muguru. Skatījos, kā viņa uz kases letes uzliek savas preces… paciņu griķu, rupjās maizes kukulīti un svecīti burciņā (kapu svecīti)!
Šķir otru lapu, lai uzzinātu visu stāstu
Tevi noteikti interesēs
- Atrodoties nezināmā vietā pārbaudi vai tas nav privātīpašums – varat iekulties milzu problēmās un naudas sodāby Sandra Ločmele
- Priecīgi jaunumi nākuši klajā saistībā ar latviešu leģendāro dziedātāju Zigfrīdu Muktupāvelu par gaidāmo tuvākajā laikāby Laura Blūma
- Zemeņu ievārījumu vāru tikai pēc šīs receptes – saglabājas gan garša, gan smarža, un arī bez biezinātājiem tas ir biezsby Rinalds Bergmanis