Jau atkal ir pienācis 11. novembris – svētki, kuru laikā pieminam savus karavīrus. Tomēr gribu jums pastāstīt atgadījumu, ko piedzīvoju pagājuša gada svētku priekšvakarā.
Šis atgadījums atstāja dziļu iespaidu uz mani, un to atceros tā, ir kā tas būtu noticis vakar.
Lasi arī: Paldies liktenim, ka esmu dzimis Latvijā!
Bija 2015. gada 11. novembra vakars. Palicis jau nedaudz tumšs. Gribēju ātri ieiet veikalā un paņemt sev nedaudz pārtikas. Devos pie kases, bet tur priekšā man rindā ir nostājusies cienījama vecuma vecmāmiņa – lakatiņā, vecā (bet koptā) mētelī, ar sūrās dzīves ieliktu muguru. Skatījos, kā viņa uz kases letes uzliek savas preces… paciņu griķu, rupjās maizes kukulīti un svecīti burciņā (kapu svecīti)!
Šķir otru lapu, lai uzzinātu visu stāstu
Tevi noteikti interesēs
- Kāpēc pieredzējušas saimnieces pērk sodu vairumā un piepilda ar to saldētavu -es tagad daru tāpatby Sandra Ločmele
- Kā barot pupiņas dažādos augšanas posmos, lai iegūtu bagātīgu ražuby Anete Vītola
- Zemeņu ievārījumu vāru tikai pēc šīs receptes – saglabājas gan garša, gan smarža, un arī bez biezinātājiem tas ir biezsby Rinalds Bergmanis