Kad gājām garām kaimiņu mājai, ieraudzījām, ka pa tās vārtiem iznāca vecāka gadagājuma vīrietis. Tas bija mūsu kaimiņš, tēvocis Saša.
Vīrs apstājās, lai ar viņu sasveicinātos. Un es sapratu, ka sveiciens vien problēmu neatrisinās. Kādam vienkārši ļoti patīk runāt.
Reizēm rodas neliels stress, kad kaut kur aizbraucu ar vīru. Man jāstāv un jāgaida, kad viņš beigs ar kādu pļāpāt.
Šoreiz viss izrādījās tieši tāpat. Pēc sasveicināšanās izskanēja saruna par zāli, pļaujmašīnām, kaut kādu auto, kas nebrauca, jumta remontu utt.
Stāvēju blakus un izlikos, ka arī es klausos uzmanīgi, lai gan, atklāti sakot, man bija garlaicīgi un nožēloju, ka neesmu paņēmusi līdzi telefonu. Tagad vismaz pāris fotogrāfijas nofotografētu skaistas puķes puķu dobē vai to veco koku.
Tad no krūmiem iznāca kāds vietējais melnbaltais kaķis. Viņa noraidoši paskatījās uz mums un devās ceļā. Mēs visi apklusām un skatījāmies, kā viņa aiziet. Jā, kaķi tādi ir, prot piesaistīt uzmanību.
Un tad kaimiņš saprata:
– Un man vakar bija dīvains stāsts ar kaķi. Vienkārši klausies.
Ak, man patīk tas par kaķiem, man rūpīgi jāieklausās.
Tikmēr vecāka gadagājuma vīrietis sāka runāt.
Šeit kaķim radās ieradums kaut kā tikt pie viņa. Nav skaidrs, vai tas ir savvaļas vai kāda cita. Apkakles nav, bet tāda kopta, nav tieva.
Ko jūs parasti darāt ar kaķi, kurš ir atnācis pie jums, tā ir, viņi jūs ar kaut ko uzrunā?
Kaimiņš arī cienīja kaķus, tāpēc arī šeit iemeta viņai kādu pīrāga gabalu vai desiņas. Kaķis labprāt palīdzēja sev un, vēl kādu laiku pavadījis dārzā, paslēpās aiz žoga. Vienā vietā nolauzta daļa žoga, visticamāk pa šo caurumu pūkainā viešņa devās uz vietu un no tās.
Un tā viņa ieradās pie šī vectēva, iespējams, uz nedēļu. Paēd, kādu laiku paliek un pazūd.
Kaimiņam nebija nekas pretī. Viņš neiebilda ļaut murrāt apmeklēt dārzu.
Un vakar kaķis atkal ieradās jau no paša rīta. Vīrietis tikko nolēma ieturēt brokastis lapenē. Viņš atnesa sev olu kulteni, desu sviestmaizes un kafiju.
Lasi vēl: Vairs nemokos ar apavu smaku! Pat stiprā karstumā apavi nesmird. Dalos ar vienkāršu triku
Es ieraudzīju savu draugu krūmos un aiz ieraduma aicināju viņu pacienāt.
Kaķis pieskrēja, bet atteicās ēst piedāvāto desas gabalu. Viņa uzvedās kaut kā dīvaini. Viņa ņaudēja, paskatījās uz kaimiņu un skrēja uz sāniem. Viņš nevarēja saprast, kas notiek. Viņš piecēlās no krēsla, un kaķis, to pamanījis, skrēja uz priekšu, neaizmirstot atskatīties. Bija skaidrs, ka viņa kaut kur sauc vīrieti, lūdzot, lai viņš viņai seko.
Vectēvs, joprojām nesapratis, kas notiek, pasauca kaķi un sekoja viņai. Un viņa aizbēga, apstājās un paskatījās apkārt, pārbaudot, vai viņi viņai seko.
Acīmredzot viņš grib parādīt kaut ko svarīgu, neko citu. Varbūt viņai ir kaķēni vai kādam ir problēmas.
Tāpēc vīrietis, sacīdams: “Jā, es nāku, es nāku,” žigli gāja pēc kaķa. Viņa aizveda viņu uz dārza tālāko stūri, kur bija upeņu biezokņi. Atkal atskatījies uz vīrieti, kaķis veikli ienira zaļajā lapotnē.
Vectēvs paskatījās, neko neredzēja, uzmanīgi noliecās un ar rokām izpleta zarus.
Aiz krūmiem nekā nebija. Tikai zāle, divi neaizmirstami krūmi, un viss. Ar rokām rakņājies un visu vēlreiz rūpīgi izpētījis, mūsu kaimiņš neko neatrada. Tur nebija neviena un nekā. Turklāt tas pats kaķis arī kaut kur pazuda. Tas vienkārši pazuda.
Vīrietis piegāja pie žoga un paskatījās aiz tā. Tur arī nekā un neviena nav. Klausījos – bija kluss, tikai tālumā kāds putns kliedza. Viņš stāvēja, gaidīja un sauca kaķi. Neviens viņam neatbildēja.
Neko nesapratusi par to, kas kaķim vajadzīgs un kāpēc viņa viņu uz šejieni aicināja, mūsu kaimiņš devās atpakaļ.
Atgriezās pie lapenes, lai turpinātu brokastis. Tomēr tur viņu gaidīja pārsteigums. Brokastu nebija. Viss ir pazudis. Olu kultenis, maize, desa. Tikai kafijas krūze stāvēja neskarta. Šķīvis, uz kura gulēja sviestmaizes, arī atradās savā vietā, tikai tukšs.
Kas to izdarīja? Putni? Kas tā par laupīšanu?
Un nozie***ieki neatstāja nekādas pēdas. Vīrietis gāja un pārbaudīja vārtus un māju. Viss ir slēgts. Nekas cits nekur netrūkst.
“Šeit,” viņš saka, “kaķis novērsa manu uzmanību, un kāds nozaga manas brokastis, un jūs pat nesapratīsiet, kurš to izdarīja.”
Mēs pieņēmām, ka šim kaķim varētu būt līdzdalībnieki. Dažas noziedzīgas grupas strādā kopā. Viens novērš uzmanību, bet otrs ātri un veikli visu nozog. Iespējams, kaķim tāda iemesla dēļ parādījās. Viņa uzzināja situāciju un tad nolēma, ka nevar apmierināties ar maziem gabaliņiem, viņai ir jāņem lieli gabali.
Tomēr tie ir tikai pieņēmumi. Kā saka – nav pieķerts, nav zaglis.
Kaimiņš teica, ka kaķis pie viņa šodien nenāca. Varbūt viņa tiešām izrādījās zagle. Tomēr viņš neturēja pret viņu ļaunu prātu. Tas būtu kaut kā dēļ.
Gluži pretēji, interesanti, ka ir tik gudri dzīvnieki, kas var viegli apmānīt cilvēku.
Lasi vēl: Kāpēc salātos nevar turēt karoti? Kauns saimniecēm
“Desa, kas man joprojām ir, un zivs joprojām ir saldētavā, kad es atnākšu, es jūs pacienāšu, ko es no tā dabūšu.”
Jā, tie ir kaķi, kurus jūs satiekat ciematā. Mazliet egoistiski. Bet tas tā nav, tāda ir dzīve. Komplekss.