Vecumdienās arvien biežāk sākam domāt — kas patiesībā ir svarīgs? Kur slēpjas īsta laime — siltā ģimenes lokā kopā ar bērniem un mazbērniem vai dziļā saiknē ar mīļoto cilvēku?
Daudzi asociē vecumu ar cerībām uz rūpēm no bērnu puses — galu galā, cik daudz esam ieguldījuši viņu audzināšanā, izglītībā un atbalstā. Taču diemžēl realitāte bieži atšķiras no mūsu cerībām.
Ar gadiem cilvēki sāk saprast, ka patiesā vērtība nav tikai ģimenes locekļos, bet kaut kas dziļāks un nozīmīgāks. Bērni un tuvinieki nevar vienmēr aizvietot to, ko dod iekšēja mierinājuma sajūta, pašcieņa un dzīves piepildījums.
Vecumdienās svarīgi ir atrast to, kas sniedz patiesu mieru un prieku — tā ir ne tikai apkārtējo klātbūtne, bet arī personīgās vajadzības un intereses, kas padara katru dienu vērtīgu.
Pieaugušajiem bērniem ir sava dzīve, savi mērķi un pienākumi. Kāds ir aizbraucis tālu prom, kāds nespēj tikt galā ar ikdienas rutīnu, bet kādam vienkārši nav iespēju palīdzēt vecākiem tā, kā viņi bija cerējuši. Un, diemžēl, tas notiek daudz biežāk, nekā šķiet.
Cerēt, ka bērni automātiski nodrošinās komfortablas un atbalstošas vecumdienas, nozīmē paļauties uz nejaušībām. Tā nav skaidra stratēģija, bet gan iespēja, ko jāņem vērā.
Tāpēc ir svarīgi jau laikus padomāt par savu atbalsta sistēmu, lai vecumdienas kļūtu nevis par laiku, kad jāpielāgojas apstākļiem, bet gan par mierpilnu, cieņpilnu un līdzsvarotu dzīves posmu.
1. Labsajūta — pamatu pamats
Daudzi domā, ka galvenais ir nauda — pensija, uzkrājumi, ienākumi. Taču bez iekšējas līdzsvara un labsajūtas arī visdrošākie finanšu plāni nespēj sniegt patiesu dzīves kvalitāti. Ar gadiem kļūst skaidrāk: „īstā bagātība ir spēja justies labi katru dienu.”
Jaunībā rūpes par sevi bieži atkāpjas otrajā plānā — ikdienas steiga, pienākumi un rūpes par citiem liek atlikt brīžus sev. Taču mūsu ķermenis vienmēr saglabā pieredzes nospiedumus. Laikam ejot, kļūst arvien svarīgāk sadzirdēt sevi un atjaunot līdzsvaru.
Svarīgi ir nesagaidīt brīdi, kad pašsajūta jau ilgstoši signalizē par disbalansu. Ja jūtat pastāvīgu nogurumu, noskaņojuma svārstības vai ķermenis liek par sevi manīt, tas ir aicinājums pievērst sev uzmanību. Kustības, labs ēdiens un apzināta attieksme pret labsajūtu ir kā ieguldījums jūsu ikdienas brīvībā un spējā baudīt dzīvi pilnvērtīgi.
Jaunībā mēs bieži ieguldām veselību panākumos, bet vēlāk dzīvē saprotam, cik svarīgi ir rūpēties par to, ko nevar atgūt.
Kāpēc tas ir tik svarīgi?
*Finanses nespēj aizvietot zaudēto labsajūtu.
*Pat ja bērni vēlas palīdzēt, viņi ne vienmēr var būt blakus.
*Pašpietiekamība nozīmē, ka tuviniekiem nav jāuzņemas liekas rūpes.
Nekad nebiju iedomājies, ka sieviete, ar kuru satikos, varētu būt tik viltīga — man nācās rīkoties
Ko sākt darīt jau tagad?
*Veltīt laiku ikdienas kustībām un piepildīt maltītes ar dabiskām, patiesu prieku raisošām garšām.
*Ik pa laikam pārbaudīt, kā jūties, un ieklausīties sevī, pat ja ārēji viss šķiet kārtībā.
*Neatlikt rūpes par sevi un savu labsajūtu uz vēlāku laiku — esi uzmanīgs pret sevi jau šodien.
2. Partneris — svarīgs dzīves sabiedrotais
Kad runājam par nobriedušām attiecībām, domājam ne tikai kopīgu sadzīvi, bet arī dziļu saikni, ko veido gadi. Vecumdienās partneris bieži kļūst par svarīgu atbalstu — viņš jūt, kad jums ir grūti, pat bez vārdiem. Tas ir liels ieguvums.
Ir teiciens: “Vīra rūpes reizēm ir vēl stiprākas par bērna rūpēm.” Dzīvesbiedra klātbūtne sniedz ne tikai atbalstu, bet arī atzīšanu un piederības sajūtu, kas padara dzīvi jēgpilnāku.
Vientulība vecumdienās var ietekmēt garastāvokli un labsajūtu. Tāpēc svarīgi saglabāt kontaktus ar cilvēkiem un neaizvērties. Pat zaudējot tuviniekus, nebaidieties no jauniem sakariem un dalīšanās ar izjūtām ar ģimeni un draugiem.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Dzīvesbiedrs bieži sniedz emocionālu atbalstu, ko bērni nevar pilnībā nodrošināt.
Ilgstoša vientulība var ietekmēt gan garastāvokli, gan veselību.
Partneris var palīdzēt uzturēt līdzsvaru un sniegt atbalstu ikdienā.
Ko var darīt?
Rūpējieties par attiecībām, kas jums jau ir.
Ja dzīvojat vienatnē, esiet atvērti jaunām kontaktu iespējām.
Dalieties savās sajūtās un domās ar ģimeni vai draugiem.
Ja mīļotais cilvēks ir aizgājis…
Piedzīvot laulātā zaudējumu ir viens no dzīves grūtākajiem brīžiem…
Raksta turpinājumu lasi nākošajā lapā:
