Dzīvē tā sanāca, ka es iepazinos ar Valdi, kurš izrādās bija man dēla topošās līgavas tēvs. Tajā laikā gan es to nezināju. Bija pagājuši apmēram četri mēneši, kopš mēs ar Valdi iepazināmies, un tagad es dzirdēju to, ko gaidīju – mans dēls precas. Protams, uz Natāliju. Un pēc pāris dienām negaidīti piezvanīja viņa ar lūgumu satikties.
Biju pārsteigta par šādu slepenību, mēs bijām tikušies vai nu viņu mājās, vai retāk pie mums, bet es piekritu satikties kafejnīcā. Tur mums ar Natāliju bija nopietna saruna. Pareizāk sakot, viņa lielāko daļu runāja. Par mani trīsdesmit gadus jaunākā meitene man izvirzīja nosacījumu: lai viņas attiecības ar manu dēlu turpinātos, man bija jāšķiras no viņas tēva. Un iemesls bija banāls – diezgan liels mantojums, kuram pēc Natālijas tēva aizsaulē aiziešanas bija jānonāk viņa meitai.
Izdzirdējusi par to, es novēlēju savas sarunu biedrenes tēvam daudzus gadus un teicu, ka viņam vēl priekšā ilgs mūžs. Bet, kā izrādījās, tas tā nebija. Natālija, to sapratusi, sāka baidīties, ka viņas tēvs varētu mainīt testamentu, jo mēs bijām apsprieduši, ka varētu apprecēties, tomēr viss negāja kā es biju cerējusi.
Domāju, ka viņas tēvs, maigi izsakoties, nebija priecīgs, kad es viņam piezvanīju un pateicu, ka plānoju atkal satikties ar vienu no bijušajiem vīriem, sakot, ka jūtas pamodušās. Man pašai melot nepatīk, bet man bija jācenšas pildīt mantiniecei doto solījumu. Meitene, kura mūsu iepazīšanās sākumā man likās tik mīļa un audzināta, izrādījās ļoti praktiska un kārtīga izspiedēja, kad radās jautājums par iespēju zaudēt testamentā jau solīto.
Lasi vēl: No mīnusiem uz plusiem – Anomāls karstums Eiropas reģioniem gaidāms ar kataklizmām
Man bija žēl Natālijas, man bija viņas žēl, jo viņa, visticamāk, atkārtos manu biogrāfiju, maz ticams, ka viņai un manam dēlam būs ilga un laimīga ģimenes dzīve. Un arī nožēloju, ka vienmēr pievērsu uzmanību savu vīriešu maciņu izmēram, liekot to vienā mērogā ar visu pārējo. Iespējams, dzīve man ir iemācījusi citu, ne pārāk patīkamu mācību.
Ko jūs domājat par šo stāstu? Kā sirmajai kundzei būtu jārīkojas? Dalieties savā viedoklī vai pieredzē!
