Veģetatīvās distonijas simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži rodas pat panikas lēkmes. Cilvēkam ir bažas par savu veselību, aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu.

Tomēr kā tas izpaužas dzīvē? Lūk kādas sievietes pieredzes stāsts:

Maijas (30 gadi) stāsts: Tas sākās pēkšņi. Vakarā grasījos iet gulēt, bet sajutos dīvaini. Iedūrās krūtīs, likās, ka nevaru līdz galam ieelpot, sareiba galva, sāka strauji sisties sirds. Izbijos ne pa jokam. Pasaucu vīru, kurš bija nolēmis ilgāk palikt nomodā un pastrādāt. Vīrs centās mani nomierināt, piedāvāja izsaukt ātro palīdzību. Es atteicos, kaut galvā iešāvās doma, ja nu man apstājas sirds, varbūt tomēr jābrauc uz slimnīcu… Atgūlos. Centos mierīgi elpot. Pēc brīža nomierinājos un „sliktums” pārgāja, bet vakarā ilgi nevarēju iemigt.

Nākamajā dienā bija grūti pastrādāt. Domas atgriezās pie vakardienas dīvainās pašsajūtas. Sāku galvā sacerēt visbriesmīgākos scenārijus. Varbūt man ir trombs sirdī? Varbūt man ir vēzis galvā? Ja nu es nomirstu? Centos biedējošās domas atvairīt. Bet tas nepadevās tik viegli.

Vakarā, braucot mājās no darba, pirmo reizi mūžā piedzīvoju īstu panikas lēkmi – atkal sāka durties krūtīs, sāka šausmīgi strauji dauzīties sirds, sāku strauji elpot, jutu nenormālas, dzīvnieciskas bailes. Likās, ka tūlīt zaudēšu prātu. Acu priekšā parādījās migla. Sāka tirpt plaukstas. Izlēcu no tramvaja. Likās, ka svaigā gaisā paliek vieglāk.

Ar to brīdi sākās mans murgs gada garumā. Veicu visus iespējamos izmeklējumus. Katru reizi, saņemot izmeklējumu rezultātus, un redzot, ka tie ir normāli, likās, ka noteikti ir vēl kāds cits izmeklējums, kas parādīs, kas ar mani notiek. Dīvainās sajūtas un panikas lēkmes kļuva biežākas. Es sāku izvairīties no pasākumiem. Baidījos pat no tuvības ar vīru. Mūsu attiecības kļuva sarežģītas. Jutos vainīga un nomākta. Reizēm mani pat pārņēma dusmas, kādēļ es nevaru normāli dzīvot un justies? Ģimenes ārsts izrakstīja man nomierinošus līdzekļus, bet brīdināja, ka tos drīkst lietot tikai dažas nedēļas. Minēja, ka pareizāk būtu lietot antidepresantus, jo mani traucējumi visticamāk saistīti ar veģetatīvo distoniju. Mudināja mani aiziet uz konsultāciju pie psihiatra vai psihoterapeita.

Sākumā pretojos. Likās, ka aizejot pie psihiatra parādīšu savu sakāvi un vājumu, uzlikšu sev „zīmogu” uz mūžu. Tomēr, kad jutos jau tik slikti, ka nespēju ne pastrādāt, ne rūpēties par ģimeni, nolēmu paklausīt ģimenes ārstam uz aiziet pie speciālista uz konsultāciju. Psihiatrs uzklausīja manu stāstu. Izjautāja par fiziskām slimībām dzīves laikā. Apskatīja izmeklējumu rezultātus. Biju pārsteigta, ka vizīte pie psihiatra ne ar ko daudz neatšķīrās no vīzītes pie jebkura cita ārsta. Psihiatrs man uzstādīja šī gadsimta modernāko diagnozi – somatoforma veģetatīva disfunkcija. Izskaidroja, kas tas ir, kā tas rodas, un kā to vislabāk ārstēt.

Jau vizītes laikā nomierinājos un priecājos, ka ārsts man piedāvāja izvēlēties, kā vēlētos ārstēties, nevis autoritatīvi nolika zāļu receptes uz galda. Tā kā jutos tik slikti, piekritu lietot antidepresantus. Sajutos krietni mierīgāka jau pēc pāris nedēļām. Sāku apmeklēt arī psihoterapeitu. Mācos nedramatizēt un nepadarīt par katastrofu jebkuru dzīves notikumu. Mācos nepārstrādāties un atrast laiku sev. Mācos izteikt savas sajūtas vārdos. Cenšos baudīt dzīvi šodien un šeit! Es esmu ieguvusi brīvību!

Kas ir somatoformā veģetatīvā disfukcija

Skaidro dr. Inga Zārde, psihiatre no Veselības centra Vivendi

Somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast.

Kas ir veģetatīvā nervu sistēma?
Ķermeņa funkcijas un iekšējos orgānus (sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu trakta darbību, urīna izvadi) regulē veģetatīvā nervu sistēma, kas darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles. Veģetatīvā nervu sistēma iedalās 2 daļās:

– Simpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu aktīvai darbībai. Pārnestā nozīmē to varētu raksturot kā organisma sagatavošanos cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Simpātiskajai nervu sistēmai aktivizējoties, paātrinās sirdsdarbība, sasprindzinās muskuļi un palielinās to spēks, paplašinās acu zīlītes, paātrinās vielmaiņas procesi, samazinās gremošanas sulu izdalīšanās, paplašinās elpvadi jeb bronhi. Simpātiskā nervus sistēma pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu.
– Parasimpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu mieram un atpūtai. Parasimpātiskajai nervu sistēmai aktivizējoties, palēninās sirdsdarbība, elpošana, sašaurinās elpvadi, samazinās muskuļu saspringums un spēks, sašaurinās acu zīlītes, palielinās gremošanas sulu izdalīšanās.

Kā veģetatīvo nervu sistēmu ietekmē emocijas?

Emocijas palīdz pielāgot veģetatīvās nervu sistēmas darbību cilvēka vajadzībām. Piemēram, ieraugot mežā čūsku, izjūtam bailes. Šajā brīdī aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, organisms acumirklī ir gatavs bēgšanai. Savukārt, piesēžoties pie skaisti klāta vakariņu galda, izjūtam labsajūtu un patiku. Tas “iedarbina” parasimpātisko nervu sistēmu, un cilvēka organisms ir gatavs atslābt un mierīgi baudīt maltīti. Dažādas emocijas ir normāla un veselīga izpausme. Taču reizēm nonākam situācijās, kad savas emocijas ir grūti pieņemt, saprast un izteikt. Piemēram, darbā cilvēkam tiek uzlikti arvien vairāk un vairāk pienākumi, taču darba samaksa nemainās. Cilvēkam ne tikai pieaug slodze, bet arī spriedze, stress, neapmierinātības sajūta, varbūt pat dusmas. Neizrunājot un neatrisinot nepatīkamās emocijas, tās sāk cilvēku “grauzt” no iekšienes.

Esot nemitīgas neapmierinātības, spriedzes un pārslodzes stāvoklī, organisms visus savus spēkus sāk tērēt slodzes, stresa un spriedzes izturēšanai, darbojas “izdzīvošanas režīmā”. Aktivizējas simpātiskā nervu sistēma. Nepazināti ieslēdzas veselu ķīmisko reakciju virkne – sirdsdarbība paātrinās, asinīs lielākā daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas ķīmiska viela glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju, elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk skābekļa, muskuļi saspringst, lai būtu gatavi fiziskai darbībai, ja tāda būs nepieciešama, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni, ja gadījumā fiziska darbība patiešām tiek realizēta. Stresa un ilgstošas smagas slodzes gadījumā simpātiskā nervu sistēma tiek pārslogota. Tiek izjaukts veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars, kas var izraisīt visdažādākos simptomus.

Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi?

Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī.

Veģetatīvās distonijas simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži rodas pat panikas lēkmes. Cilvēkam ir bažas par savu veselību, aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu. Parasti cilvēki paši aktīvi un atkārtoti meklē ārstu palīdzību, veic dažādus izmeklējumus. Taču izmeklējumu rezultāti neapstiprina aizdomas par fizisku saslimšanu. Papildus par veģetatīvās distonijas un citu stresa izraisītu slimību simptomiem lasi www.vivendicentrs.lv.

Kā diagnosticē veģetatīvo distoniju?

Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību vai aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu, pirmkārt jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai veselības traucējumi patiešām nav saistīti ar kādu fizisku stāvokli vai saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda fizisku pataloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tāda fiziska saslimšana, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, iespējams, traucējumi saistīti ar somatoformās veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju jeb veģetatīvo distoniju. Šo diagnozi vislabāk var apstiprināt un vairāk informācijas sniegt ārsts, kurš specializējas šādu stāvokļu diagnosticēšanā un ārstēšanā – psihiatrs vai psihoterapeits.

Kā ārstē veģetatīvo distoniju?

Katrs cilvēks var izvēlēties sev piemērotāko ārstēšanas veidu. Ja gribas ātru pašsajūtas uzlabošanos, ir vērts sākt lietot antidepresantus. Mūsdienās ir pieejami antidepresanti, kas neizraisa būtiskas blakusparādības, ir droši un efektīvi. Antidepresanti neizraisa atkarību. Ārsts psihiatrs var palīdzēt izvēlēties piemērotākos antidepresantus, izskaidrot, kā terapija uzsākama, turpināma un pārtraucama. Terapijas kurss ar antidepresantiem parasti ilgst vairākus mēnešus. Diemžēl, ja nekas nemainās cilvēka ikdienā, domāšanā, pieejā dzīvei un attiecībām ar cilvēkiem, pārtraucot lietot antidepresantus, simptomi pēc laika var atjaunoties ar jaunu sparu.

Efektīva veģetatīvās distonijas ārstēšanas metode ir psihoterapija. Psihoterapija palīdz cilvēkam saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem cilvēkiem. Psihoterapijā tiek meklēti cēloņi problēmām, kuru dēļ cilvēkam ir radušies nepatīkamie simptomi. Psihoterapijā tiek izpētīta pacienta personība, attiecību veidošanas modelis ar citiem, reaģēšanas veids dažādās situācijās. Psihoterapija palīdz izprast sava ķermeņa sajūtas un izpausmes trauksmes brīdī un iemāca neuztvert tās kā bīstamas. Psihoterapija palīdz atgūt spēju pilnvērtīgi baudīt dzīvi un priecāties par to!

Nopietnu un izteikti traucējošu veģetatīvās distonijas simptomu gadījumā visiedarbīgākā ir antidepresantu un psihoterapijas kombinācija.

Vieglu simptomu gadījumā palīdzēt var alternatīvas palīdzības metodes – meditācija, fizioprocedūras, vingrošana, adatu terapija, joga.

Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kā cīnīties pašam ar šo slimību