Kontaktēšanās sociālajos tīklos liek tev norobežoties
Ar kādu komunicējot internetā, tā visa pamatā ir saziņa bez mutiskiem vārdiem, kas var maldināt un likt pārprast uzrakstīto vārdu patieso nozīmi. Īstā sarunā, kurā kontakts norisinās aci pret aci, var noteikt otra cilvēka nostāju, sajūtas, vai tas bija sarkasms vai vārdi no sirds, savukārt, internetā saņemtā ziņa ir grūtāk analizējama. Saprotams, ka tas, kā tu uztversi saņemto tekstu ir pārsteidzoši atkarīgs no tā, kāds ir tavs pašreizējais garastāvoklis lasīšanas laikā. Piemēram, ja kādam ir nolūks pasniegt savu ziņu pieklājīgā formā, tu to varētu uztvert kā nejauku aizvainojumu, ja viņš savu sniegto ziņu nav precīzi paskaidrojis, ielicis kādu smaidiņu vai pat pielicis attiecīgo pieturzīmi. Paskaidrojot ar vienkāršiem vārdiem – Saziņa caur internetu ir viegli pārprotama.
Ja tu esi apveltīts ar daudz draugiem kādos sociālajos tīklos, pētījumi ir liecinājuši, ka cilvēkiem tā dēļ mēdz būt lielāks stress gadījumā, ja esi no tiem, kuri mēdz kaut ko publicēt no savas dzīves. Jo lielāks draugu skaits, jo vairāk būsi pārņemts ar savām publicētajām lietām, kuras varbūt ir saistītas ar tavu personību vai ar kaut ko, kas tev ir tuvs – kā nekā, tu to visu rādi savam lielajam draugu lokam sociālajos tīklos, kas var saasināt eksistējošās attiecības ārpus interneta. Rezultāts: stress, kurš rodas, kad centies uzturēt veiksmīgu draugu loku sociālajos tīklos var apgrūtināt reālo attiecību uzturēšanu un arī jaunu kontaktu veidošanu.
Internets mudina tev darīt vairākas lietas vienlaicīgi, kas samazina tavu spēju izdarīt vienu lietu līdz galam
Internets dod cilvēkiem iespēju atrasties starp vairākiem portāliem, rakstiem, programmām un idejām vienlaicīgi. Mēs bieži kaut ko šķirstam, pārlecam no vienas vietas uz otru. Jā, mēs nelasām, piemēram, divus rakstus vienlaicīgi, kas nemaz nav iespējams, taču mūsu prāti ir nemitīgā kustībā, starp kuru tev ienāk prātā kāda jauna ideja, vai arī sērfojot internetā tu ieraugi kaut ko, kas pēkšņi pārvērš tavu domu gājienu. Tā kā pavisam skaidras atmiņas par to, ko iepriekš biji nodomājis starp interneta pasauli tev nav gluži vienkārši pieejamas, tavs prāts mēģina to kompensēt, sniedzot tikai miglainas, grūtāk šķirojamas atmiņas par visu, kas iepriekš noticis.
Šajā gadījumā, vairāku funkciju veikšana var pasliktināt spēju pievērst pietiekami lielu uzmanību lietām, kuras pēti, kas noved pie tā, ka ir grūtāk domāt kritiski un risināt problēmas. Pētījumi liecina, ka pēc laika spējas atsaukt prātā atmiņas pasliktinās kopā ar IQ līmeni. Jo biežāk centies darīt vairākas lietas vienlaicīgi, jo spēcīgākas sekas var būt, un ir grūtāk attapties. Ja šis paradums rodas jau bērnībā, tad ir iespējams risks ar klīniskām uzmanības problēmām, kā arī daudz citas iespējamas sekas.
Google aizvieto tavu atmiņu
Kad tu uzzini kaut ko jaunu, tu nesaglabā informāciju savās smadzenēs kā datora glabātuve, bet drīzāk reģistrē savas izjūtas, kuras radās tajā mirklī, kad saņēmi jaunu informāciju.
Tas nozīmē to, ka, cenšoties atsaukt prātā to atmiņu, tajā brīdī tavs prāts ir tādā identiskā stāvoklī kā, kad uzzinātā informācija tavā prātā tika reģistrēta, tajā pašā laikā pievienojot jaunas detaļas jau pie eksistējošajām zināšanām. Ja bieži neatsauc prātā kādu no savām atmiņām, tad tavas smadzenes lēnām liek izgaist vecajām, mazāk nozīmīgajām piefiksētajām lietām, it kā attīrītu no liekā. Tas nav nekas slikts, gluži vienkārši smadzenes to dara, lai būtu vairāk vietas informācijas glabāšanai.
Kad tava ideja sākas ar “tas ir jānoskaidro Googlē,” tad prāts to uztver kā problēmu, kad jāatrod informācija, kura atrodama vietnē Google – prātam patīk uzglabāt enerģiju, un drīzāk to uztvers kā veselu dienu pavadītu bibliotēkā, nevis kā vienkāršu atbildi, kura tev tika pasniegta sekunžu laikā. Savādāks izskaidrojums šim ir tāds, ka smadzenes neatceras faktus tik ļoti, cik atceras to, kur tos meklēt. Kamēr vien tev nav jāuztraucas par to, ka Google nav pieejams, tev nebūs jāatvēl smadzenēm brīva vieta, lai atcerētos jebko, ko Google vispār var pasniegt.
Internets ir atkarību izraisošs
Tā kā internets var ļoti ērti un viegli sniegt tev informāciju, kļūst ārkārtīgi svarīgi, lai tev viņš būtu vienmēr pa rokai, kas tev liek to izmantot vēl vairāk, lai kompensētu atrofētās smadzeņu daļas, savukārt, tas arī liek izmantot smadzenes mazāk, pastiprinot nepastāvību un atkarību no tā arvien vairāk. Pētījumā arī atklāts, ka intensīviem interneta lietotājiem ir sašaurinātas pelēkās šūniņas vairākās smadzeņu daļās.
Vēl sliktāk, vairums mājas lapu pārstāvji cenšas vilināt cilvēkus, lai atkārtoti apmeklētu viņu mājas lapu, rosinot tā saucamo digitālo nikotīnu. Piemēram, video spēļu fani būs aizrauti ar kādu spēli, kas liks viņiem atkārtoti to spēlēt uz nebēdu. Principā šis ir tas pats, kas notiek, kad cilvēkam ir atkarība no narkotikām.
Internets ir pilnībā pārņēmis sabiedrību
Gandrīz katram ir telefons ar pieejamu internetu, kā arī internets darbā un mājās. Aizvien vairāk un vairāk, ražotāji un mediji pārslēdzas uz digitāla veida pasūtījumiem/piegādājumiem, padarot internetu par priekšnoteikumu sadzīvei. Izvairīties no interneta vairs nešķiet visai reāli.
Vari nesatraukties, gan jau, ka neesi atkarīgs no interneta. Jauno tehnoloģiju bīstamības potenciāls būs vienmēr, bet tas nenozīmē, ka no tā nevar izvairīties, ja rīkojas atbildīgi ar šiem netikumiem. Jebkas var būt par daudz, ļoti īsā laikā, un atslēgas vārds šeit – mērenība.
avots: all-that-is-interesting.com