Vēja turbīnas pēdējā laikā ir nonākušas diskusiju krustugunīs ne tikai enerģijas, bet arī apkārtējās vides piesārņojuma dēļ. Sociālajos tīklos arvien biežāk parādās apgalvojumi, ka rotoru lāpstiņas nodilst un izplata tonnām mikroplastikas uz laukiem un pļavām.
Cilvēki pamatoti jautā, vai šīs zaļās enerģijas ražotāji patiesībā nenodara kaitējumu dabai, paši to neatzīstot. Lai saprastu, kas ir patiesība un kas tikai mīts, ir vērts apskatīt pieejamos datus un pētījumus.
Kā rodas nodilums un cik tas ir nopietns
Vēja turbīnu lāpstiņas nepārtraukti atrodas zem klajas debess, kur tās ietekmē lietus, vējš, putekļi un dažādas ķīmiskas vielas. Pie lieliem griešanās ātrumiem, kas var sasniegt pat 300 kilometrus stundā, parasta lietus lāse pret rotora virsmu iedarbojas gandrīz kā smilšpapīrs. Šis process pamazām noberž nelielas daļiņas no lāpstiņu aizsargslāņa, un tās nonāk apkārtējā vidē.
Galvenais jautājums šajās diskusijās ir par apjomu. Internetā, īpaši tādās platformās kā Facebook un X, klejo skaitļi, ka viena turbīna 25 gadu laikā saražo veselu tonnu mikroplastikas atkritumu. Ja rēķina pēc šiem datiem, tie būtu aptuveni 40 kilogrami nodiluma gadā no katras iekārtas. Tomēr nozares dati rāda pavisam citu ainu. Vācijas Vēja enerģijas asociācija norāda, ka vidējais nodilums no vienas turbīnas ir aptuveni 2,74 kilogrami gadā. Tas nozīmē, ka 25 gadu laikā kopējais daudzums būtu ap 68 kilogramiem, kas ir ievērojami mazāk par piesaukto tonnu.
Ko par šo problēmu saka zinātnieki
Pētnieki dažādās valstīs ir mēģinājuši precīzi izmērīt šo piesārņojumu, taču rezultāti atšķiras atkarībā no metodes un vietas, kur turbīnas atrodas. Piemēram, Dānijas Tehniskā universitāte 2024. gadā pētīja atkrastes vēja parkus jūrā. Viņu secinājums bija, ka viena lāpstiņa gadā zaudē no 500 gramiem līdz vienam kilogramam materiāla. Pat ja ņemam pašu augstāko rādītāju, viena turbīna ar trim lāpstiņām 25 gados vidē nonāktu aptuveni 75 kilogramus plastikas daļiņu.
Tajā pašā laikā Nīderlandē veikts pētījums uzrāda vēl mazākus skaitļus. Tur zinātnieki aplēsuši, ka mūsdienu modernās turbīnas rada tikai aptuveni 240 gramus nodiluma gadā uz visu iekārtu kopā. Tas nozīmē tikai 6 kilogramus mikroplastikas visas turbīnas mūža laikā. Milzīgie skaitļi, kas satrauc sabiedrību, lielākoties nāk no kāda 2020. gada ziņojuma, kurā bija minēts sliktākais iespējamais scenārijs ekstremālos apstākļos, nevis vidējā statistika.
Salīdzinājums ar citiem piesārņojuma avotiem
Lai saprastu, cik liela ir vēja turbīnu loma kopējā bildē, ir svarīgi paskatīties uz citiem mikroplastikas avotiem. Vācijā vien katru gadu vidē nonāk aptuveni 330 000 tonnu mikroplastikas. Vēja enerģijas daļa šajā milzīgajā apjomā ir niecīga – tie ir aptuveni 0,02%. Salīdzinājumam var minēt automašīnu riepu nodilumu. Fraunhofera institūts lēš, ka tieši riepu daļiņas ir viens no lielākajiem piesārņotājiem, katru gadu Vācijā radot pat līdz 100 000 tonnu atkritumu.
Lāpstiņu nodilums patiesībā ir liela problēma pašiem vēja parku īpašniekiem. Kad virsma kļūst raupja, turbīna zaudē efektivitāti un ražo mazāk elektrības. Tāpēc uzņēmumi ir tieši ieinteresēti, lai lāpstiņas nediltu. Viņi tērē lielus līdzekļus regulārai apkopei un speciālu aizsargplēvju un laku izstrādei, kas pasargā rotoru priekšējās malas no erozijas.
No kā īsti ir veidoti vēja turbīnu spārni
Mūsdienu turbīnu lāpstiņas galvenokārt sastāv no kompozītmateriāliem – tie ir stikla vai oglekļa šķiedras audumi, kas piesūcināti ar epoksīda sveķiem. Šie materiāli ir ļoti izturīgi, bet tieši tāpēc tos ir tik grūti pārstrādāt, kad turbīnas laiks ir beidzies. Lāpstiņu priekšējās malas, kas saskaras ar vislielāko pretestību, tiek pārklātas ar īpašiem slāņiem, lai novērstu to drupšanu.
Pateicoties šiem aizsargslāņiem, ikdienas darbības laikā no paša lāpstiņas pamatmateriāla putekļi praktiski nerodas. Galvenais nodilums nāk tieši no aizsargkrāsas un plēves. Lai gan vēja turbīnas nav pilnīgi sterils enerģijas veids, dati rāda, ka to radītais mikroplastikas apjoms ir salīdzinoši neliels pret citiem cilvēka darbības veidiem. Tajā pašā laikā nozares speciālisti turpina meklēt jaunus materiālus, lai šo skaitli vēl vairāk samazinātu un padarītu enerģijas ražošanu maksimāli tīru.
