Tuvojoties Francijas parlamenta vēlēšanām, Eiropas finanšu tirgi gatavojas satricinājumiem, raksta Euronews.
Tuvojoties Francijas parlamenta vēlēšanām, eiro zonas finanšu tirgi gatavojas nedēļām ilgam paaugstināta svārstīguma periodam. Vēlēšanu pirmā kārta paredzēta šo nedēļu svētdien, bet otrā un pēdējā kārta – 7. jūlijā.
Jaunākie aptauju dati liecina, ka Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība (RN) ir līderis ar vidēji 35,4 % vēlētāju atbalstu, kam seko galēji kreisā Jaunā tautas fronte (NFP) ar 28,1 % un prezidenta Emanuela Makrona partija “Atdzimšana” ar 20,8 %.
Šie aptauju rezultāti liecina par iespējamu cīņu otrajā kārtā starp galēji labējām un galēji kreisām koalīcijām, kas potenciāli varētu nostumt Makrona centristiskās partijas malā.
Nīderlandes bankas ABN AMRO likmju stratēģe Sonija Renuā nesen sniedza vērtīgu ieskatu par Francijas parlamenta vēlēšanu iespējamo ietekmi uz valsts fiskālo politiku un Eiropas valsts parāda vērtspapīru tirgiem.
ABN AMRO pamata scenārijs paredz, ka RN partija iegūs relatīvu vairākumu parlamentā, kas novedīs pie līdzāspastāvēšanas valdības ar prezidentu Makronu.
Tirgus bažas rada iespējama neilgtspējīga fiskālā politika un mazāk uz sadarbību vērsta nostāja attiecībā uz Eiropas Savienību (ES).
Gan galēji labējās, gan galēji kreisās partijas iestājas par ekspansīvu fiskālo politiku un pauž ievērojamu pretestību ES integrācijai.
RN politikas priekšlikumi liecina par ievērojami lielākiem valdības izdevumiem salīdzinājumā ar pašreizējo administrāciju. Galvenie pasākumi ietver pensiju indeksāciju atbilstoši inflācijai (27,4 miljardi eiro), pensionēšanās vecuma samazināšanu no 64 līdz 62 gadiem (22 miljardi eiro) un PVN samazināšanu enerģijai no 20 % līdz 5,5 % (11,3 miljardi eiro).
Tomēr Renuā uzsvēra: “Dažus pasākumus būs grūti īstenot konstitucionālo ierobežojumu dēļ.” Turklāt ierosinātais PVN samazinājums enerģijai ir pretrunā ES tiesību aktiem, kas paredz, ka minimālā likme ir 15 %.
Ja pie varas nāktu NFP vadīta valdība, deficīts varētu sasniegt 8 %, brīdināja Renuā.
“Kopējais rezultāts joprojām novestu valsts parādu uz neilgtspējīgas trajektorijas,” piebilda analītiķis.
Kā varētu reaģēt Francijas un Eiropas obligācijas?
Pēc ABN Amro domām, sliktākajā gadījumā finanšu tirgi kopā ar Eiropas iestāžu spiedienu varētu paātrināt Francijas fiskālo rēķināšanos.
Kopš ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas Francijas obligāciju vērtība ir ievērojami samazinājusies, un Nīderlandes banka sagaida, ka OAT-Bund starpība saglabāsies plaša, kamēr nebūs skaidrības par vēlēšanu rezultātiem un turpmāko politiku.
Francijas obligāciju nepietiekamo rezultātu dēļ 10 gadu obligāciju ienesīgums ir pārsniedzis Beļģijas obligāciju ienesīgumu un izlīdzinājies vai nedaudz pārsniedzis tādu perifēro valstu, piemēram, Portugāles, kurām ir zemāki kredītreitingi, obligāciju ienesīguma rādītājus.
Turklāt, tā kā Eiropas Komisija Francijai ir piemērojusi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, Eiropas Centrālā banka nevar izmantot savu pārvedumu aizsardzības instrumentu, lai mazinātu valsts kredītrisku. Tāpēc Frankfurtei būtu jāizstrādā alternatīva ārkārtas programma, lai mazinātu turpmākus valūtas bloka sadrumstalotības riskus.
Pēc Renuā domām, šī situācija var radīt “pievilcīgas iespējas” investoriem, kas vēlas atgriezties Eiropas parāda vērtspapīru tirgū, tiklīdz politiskā nenoteiktība mazināsies, ļaujot tiem iegādāties parādu no valstīm ar spēcīgiem ekonomiskajiem pamatrādītājiem, piemēram, Spānijas vai Portugāles, ar izdevīgākiem ienesīguma procentiem.