Ekonomikas eksperti un enerģētikas analītiķi prognozē, ka, neraugoties uz krasajām politiskajām pārmaiņām Venecuēlā, naftas cenas globālajā tirgū tuvākajā nākotnē saglabāsies relatīvi stabilas.
Galvenais iemesls šādai prognozei ir pašreizējais tirgus piesātinājums – piedāvājums joprojām pārsniedz pieprasījumu. Tomēr Venecuēlas faktors ir kļuvis par “nezināmo mainīgo”, kas cieši saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas plāniem atjaunot Rietumu energoresursu gigantu klātbūtni šajā valstī.
Rezervju līdere ar sagrautu ieguvi
Venecuēla formāli ieņem pirmo vietu pasaulē pēc pierādītajām jēlnaftas rezervēm – valsts dzīlēs slēpjas vairāk nekā 300 miljardu barelu naftas. Šis iespaidīgais skaitlis ļauj Venecuēlai apsteigt tādas enerģētikas lielvalstis kā Saūda Arābija, Irāna un Irāka. Taču realitāte virszemē ir krasi atšķirīga.
Lai gan rezerves ir grandiozas, reālajā naftas ieguvē Venecuēla patlaban ieņem tikai necilo 17. vietu pasaulē. Kamēr tirgus līderi – ASV, Saūda Arābija un Krievija – katru dienu iegūst miljoniem barelu, Venecuēlas jauda ir noslīdējusi līdz aptuveni 1,1 miljonam barelu dienā, kas veido vien aptuveni 1% no pasaules kopējās ieguves.
Kāpēc Venecuēla nespēj realizēt savu potenciālu?
Atšķirība starp to, kas atrodas zem zemes, un to, kas nonāk tirgū, ir skaidrojama ar gadu desmitiem ilgušo politisko un ekonomisko stagnāciju.
Investīciju trūkums un nacionalizācija: Bijusī prezidenta Ugo Čavesa politika, pārņemot privātos projektus valsts kontrolē, piespieda Rietumu kompānijas pamest valsti, līdzi paņemot tehnoloģijas un kapitālu.
Sankciju žņaugi: Starptautiskie ierobežojumi, kas tika vērsti pret Nikolasa Maduro režīmu, izolēja valsti no finanšu tirgiem un modernām iekārtām.
Ģeoloģiskā specifika: Liela daļa Venecuēlas naftas ir tā dēvētā “smagā nafta”, kuras ieguvei un attīrīšanai ir nepieciešami sarežģīti tehnoloģiskie procesi un milzīgi elektroenerģijas resursi, kuru valstī trūkst.
Infrastruktūras nolietojums: Gadiem ilga nolaidība ir novedusi pie tā, ka esošās ieguves stacijas un cauruļvadi ir tehniski novecojuši un bīstami.
ASV interese un Trampa administrācijas plāni
Prezidents Donalds Tramps nav slēpis nodomu atgriezt Amerikas naftas uzņēmumus Venecuēlā. Viņa administrācija uzskata, ka kontrole pār šīm rezervēm ir ASV nacionālās drošības un enerģētiskās neatkarības jautājums. Tomēr eksperti brīdina – pat ja investīcijas sāktos šodien, infrastruktūras atjaunošana prasīs gadu desmitus, nevis mēnešus.
Londonā bāzētā uzņēmuma “Crystol Energy” izpilddirektore Kerola Nahle norāda, ka Venecuēlas problēmas nav ģeoloģiskas, bet gan politiskas. Lai valsts kļūtu par nopietnu spēlētāju, nepieciešama ne tikai jauna vara, bet arī stabila tiesiskā vide, kas garantētu investoru aizsardzību.
Ietekme uz Latviju un Krieviju
Naftas cenu dinamika tieši ietekmē valstis atkarībā no to lomas tirgū. Latvijai kā importētājvalstij zemākas cenas ir ekonomiski izdevīgas, jo tās mazina inflācijas spiedienu un transporta izmaksas. Savukārt Krievijai, kas joprojām paļaujas uz naftas ieņēmumiem, lai finansētu valsts izdevumus, jebkāds ilgtermiņa cenu kritums, ko radītu Venecuēlas atgriešanās tirgū, būtu trieciens.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Priede atzīmē, ka gaidas par zemākām cenām ir slikta ziņa Krievijai, jo tās varētu ierobežot Kremļa spējas uzturēt augstus kara izdevumus.
Vēsturiskais konteksts: 3. janvāra operācija
Saspīlējums sasniedza kulmināciju 2026. gada 3. janvārī, kad ASV īstenotā militārā operācijā tika sagūstīts Nikolass Maduro un viņa sieva Silija Floresa. Šis notikums izraisīja īslaicīgu paniku finanšu tirgos un naftas cenu svārstības, taču globālie tirgi ātri stabilizējās, saprotot, ka reālā naftas ieplūšana no Venecuēlas būs ilgs un pakāpenisks process.
