Ventspils ostā, prāmju apkalpošanas piestātnē, plānots uzsākt būvniecību, lai izveidotu Latvijā pirmo kuģiem paredzēto elektroenerģijas pieslēguma punktu.
Tā būs pirmā piestātne Ventspils ostā, kur prāmji, kurus ekspluatē operators “Stena Line”, varēs izmantot lieljaudas krasta elektroapgādi, kas nākotnē ļaus ievērojami samazināt dīzeļdegvielas patēriņu. Kopējās projekta izmaksas pārsniegs 4 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa tiek finansēta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Projekta ietvaros paredzēts arī atjaunot ostas kuģu satiksmes vadības sistēmu, kas nodrošinās uzlabotu kuģošanas drošību un operativitāti Ventspils ostā. Piestātne Nr.16, kas uzbūvēta 2000. gadā, nodrošina prāmju un citu pasažieru kuģu apkalpošanu un piestāvēšanu. Šobrīd to aktīvi izmanto SIA “Stena Line” prāmji, kuri pārvadā pasažierus maršrutā Ventspils–Nīnashamna (Zviedrija)–Ventspils.
Ventspils brīvostas pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Igors Udodovs atklāja, ka šobrīd ir parakstīta vienošanās par kuģu elektrotīkla pieslēguma punkta izbūvi ostā, kas veicinās ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu. Šādi risinājumi tiek ieviesti arī citās Eiropas ostās. “Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka ostu “zaļināšanai” nepieciešams nodrošināt krasta elektrības pieslēgumus, kur tas ir praktiski iespējams.
Ko tas dod? Pieslēgums ļauj prāmim ostas laikā neizmantot dīzeļģeneratorus, bet gan izmantot krasta elektroenerģiju. Ja šī enerģija nāk no atjaunīgiem resursiem, vides ietekme ir minimāla,” skaidroja Udodovs, piebilstot, ka nākotnē iespējami arī citi energoefektīvi risinājumi.
Udodovs uzsvēra: “Protams, vienkāršāk ir, kad prāmis piestāj piestātnei, bet nākotnē iespējams arī hibrīda modelis, kad kuģis, izbraucot no ostas, turpina izmantot elektrību, līdzīgi kā hibrīda automašīnās.”
Šis projekts šobrīd ir Latvijā pirmais šāda veida un to var uzskatīt par valsts flagmani, lai gan Eiropā līdzīgi risinājumi jau pastāv. Udodovs atzīmēja, ka tēma vēl nav plaši aprobēta praksē, bet visas galvenās ostas – prāmju, konteineru un citas – virzās uz krasta elektroapgādes ieviešanu. Ventspilī tas būs pirmais lieljaudas pieslēgums prāmju līnijām.
“Stena Line” Baltijas jūras reģiona tirdzniecības direktore Liene Lēmane uzsvēra, ka Ventspils prāmju termināļa elektrifikācija ir nozīmīgs solis, stiprinot Ventspili kā galveno savienojumu punktu starp Latviju un Zviedriju, vienlaikus veicinot sadarbību starp ostām un nozares partneriem. Udodovs skaidroja, ka projekts ilgtermiņā radīs pozitīvu ietekmi uz vidi, kā arī ļaus izveidot zaļo transporta koridoru uz Zviedriju, kas ir būtiski lielajiem ražotājiem un transporta uzņēmumiem, kuri vēlas, lai gan produkts, gan tā transports būtu videi draudzīgs.
Būvdarbi un kuģu elektrotīkla pieslēguma izveide piestātnē Nr.16 Ventspils ostā plānota 2026. gadā, savukārt projekta īstenošanas termiņš, ieskaitot ostas kuģu satiksmes vadības sistēmas modernizāciju, paredzēts līdz 2029. gada 31. decembrim.
Tikmēr Ventspils ostā šogad novērojams kravu apjoma pieaugums. 2025. gada 11 mēnešos termināļi pārkrāvuši aptuveni 8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,2 % vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, un pārsniedz gada sākumā plānoto apjomu. Tomēr situāciju nevar tieši salīdzināt ar laiku pirms kara Ukrainā, uzsvēra Udodovs.
Udodovs norādīja, ka vēl pirms dažiem gadiem Ventspils osta pārkrauj 20 miljonus tonnu, galvenokārt energoresursus no austrumiem, tostarp Krievijas, Baltkrievijas un Centrālāzijas. Šobrīd kopējais pārkrauto kravu apjoms ir aptuveni 8 miljoni tonnu, no kuriem prāmju pārvadājumu īpatsvars ir 25 %, galvenokārt “Stena Line” operācijās.
No kopējā kravu apjoma puse (aptuveni 2,9 miljoni tonnu) un lielākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijis lejāmkravu segmentā, kur naftas produktu apjoms pieaudzis par 20 %. Otrajā vietā ir ro-ro kravas, kur apjoms 11 mēnešos sasniedzis 1,5 miljonus tonnu, pieaugot par 18 %. Aktīvāka bijusi arī Kazahstānas akmeņogļu pārkraušana – 1,3 miljoni tonnu, kas ir par 47 % vairāk nekā iepriekšējā gada laikā.
Termināļi Ventspils ostā pārkrauj arī dažādus koksnes produktus (granulas, šķeldu, kokmateriālus) un lauksaimniecības produktus (biodīzeli, palmu un saulespuķu eļļas, labību, iesalu, rapšu un kliju granulas, zirņus u.c.), kā arī šķidrās ķīmiskās vielas, kūdru un citas specifiskas kravas. Šogad Ventspils osta kļuvusi par loģistikas koridoru pat 100 metrus gariem autokravu sastāviem, kas būtiski uzlabo kravu plūsmas efektivitāti.
