Katru mēnesi daudzi cilvēki savā bankas kontā iemaksā nelielas naudas summas skaidrā naudā, taču rodas jautājums – vai šāda rīcība var piesaistīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību?
Un kādos gadījumos bankām ir pienākums sniegt informāciju par klientu iemaksātajiem līdzekļiem?
Piemēram, kāds lasītājs LV portālā uzdod šādu jautājumu: “Katru mēnesi saņemu no vecākiem skaidru naudu līdz 50 eiro, kuru iemaksāju savā kontā, lai apmaksātu viņu rēķinus. Vai mazās, bet regulārās iemaksas var kļūt par iemeslu satraukumam? Un kā pierādīt, ka šī nauda patiešām ir no tuviniekiem?”
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantam, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem katru gadu līdz 1. februārim ir jāsniedz VID informācija par fiziskām personām – Latvijas rezidentiem –, ja kāds no šiem nosacījumiem ir izpildīts:
klienta kontā iepriekšējā gada laikā kopējā ienākošo vai izejošo darījumu summa pārsniedz 15 000 eiro; skaidrās naudas iemaksu kopsumma kontā gada laikā pārsniedz 7000 eiro. Tātad, ja iemaksātās summas ir nelielas un gada laikā neizpilda minētos sliekšņus, banka informāciju VID nesniedz.
Vai par šādām iemaksām ir jāmaksā nodokļi?
VID skaidro, ka nodoklis ir jāmaksā tikai par tiem ienākumiem, kuri saskaņā ar likumu tiek uzskatīti par ar nodokli apliekamiem. Ja ienākumi nav uzskatāmi par ar nodokli apliekamiem vai arī konkrētā naudas summa nav peļņa vai ienākums (piemēram, tā ir dāvana no ģimenes locekļiem), tad nodokļi nav jāmaksā.
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka, ja no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei gada laikā saņemts dāvinājums, kura kopsumma pārsniedz 10 000 eiro, tad šī summa ir jādeklarē, iesniedzot ienākumu deklarāciju nākamajā gadā. Tomēr nodoklis par šo summu nav jāmaksā.
VID iepriekš ir veicis plašu vēstuļu nosūtīšanas kampaņu tiem iedzīvotājiem, kuru konta apgrozījums pārsniedza 20 000 eiro gadā, bet kuru ienākumi nebija zināmi VID datu bāzē. Šādas vēstules paredzēts sūtīt arī turpmāk, taču mērķētāk – konkrētām iedzīvotāju grupām, kā Latvijas Radio 4 raidījumā “Atklātā saruna” norādīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
“Vēstules būs. Tās gan vairs netiks izsūtītas tik plašā apjomā vienlaikus. Mēs tās sadalīsim pa mērķa grupām, piemēram, tiem, kas saņem azartspēļu laimestus vai pārdod nekustamo īpašumu,” skaidroja Šmite-Roķe.
Viņa arī uzsvēra, ka, ja kāds darbojas t.s. “beznodokļu zonā” un nesaņem vēstuli no VID, tas nenozīmē, ka iestāde par šīm darbībām neko nezina. Pašlaik norit darbs sadarbībā ar Finanšu ministriju un Finanšu izlūkošanas dienestu pie jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kuri noteiks, kā tiks vākti dati par personām, kuras bankomātos regulāri iemaksā vai izņem lielas naudas summas.
