Lūša augums skaustā var sasniegt pat 75 cm, un lūša dzīves ilgums parasti ir no 11 līdz 17 gadiem. Mazuli lūši parasti nāk pasaulē maijā, un parasti vienā metienā ir no diviem līdz trim lūsēniem. Dabiskajā vidē lūsim par ienaidnieku kalpo tikai vilks.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, pirms 5 gadiem Latvijas teritorijā dzīvoja aptuveni 1500 lūšu. Tomēr, kopš to iekļaušanas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, to skaits var būt mainījies.
Lūši parasti izvēlas dzīvesvietu skujkoku un jauktu koku mežos, kur ir biezs pamežs un blakus atrodas aizauguši izcirtumi, purvi vai nodegušas teritorijas. Tie bieži dzīvo vietās, kur ir pieejams dzeramais ūdens, piemēram, pie upēm vai strautiem.
Lūši teorētiski ir uzmanīgi dzīvnieki, kuriem brīvē dabā ir grūti ieraudzīt. Parasti tie ir vientuļnieki, izņemot vairošanās periodus, kad tie var būt vairāk redzami. Parasti dienas laikā lūši guļ, bet tie kļūst aktīvi krēslas un naktī.
Tiešām, lūsis ir plēsējs un priekšroka tiek dota gaļai. Tā dabiskajā dzīves vidē tas medī dažādus dzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas, lapsas, putnus, vāveres, peles un citus grauzējus, kā arī bebrus. Lai uzturētu lūsi, nepieciešama ievērojama gaļas daudzums – tie dienā var apēst aptuveni 2 kilogramus gaļas.
Latvijā bieži sastopams Eirāzijas lūsis, kas ir visizplatītākais no četrām pasaules lūšu sugām.
Lūsis ienāk mājas pagalmā tuvu Mazsalacai:
