Šodien vēlos padalīties ar stāstu, kas atgādina par līdzsvaru starp vēlmi palīdzēt un nepieciešamību ļaut cilvēkam pašam atklāt savus spēkus.
Reiz kādam mūkam bija brālis, kurš dzīvoja vienkāršu, ikdienišķu dzīvi. Mūks centās viņu atbalstīt visos iespējamos veidos – dalījās ar visu, kas pāri palika pēc paša vajadzībām. Tomēr paradoksāli – jo vairāk palīdzības brālis saņēma, jo trūcīgāks kļuva. Mūks nesaprata, kāpēc tā notiek, un devās pēc padoma pie pieredzējuša sirmgalvja.
Gudrais, uzklausījis mūku, sacīja:
“Turpmāk neko viņam nedod. Lūdz, lai viņš pats atnes to, kas paliek pāri no sava darba, un pieņem to ar pateicību. Pēc tam atdod šīs veltes citiem, kam tās visvairāk nepieciešamas, mudinot viņus novēlēt brālim labsajūtu un labklājību.”
Mūks tā arī darīja. Kad brālis atkal ieradās gaidīt palīdzību, mūks mierīgi atkārtoja sirmgalvja ieteikumu. Brālis devās prom apbēdināts, taču pēc kāda laika atgriezās – šoreiz ar grozu dārzeņu no sava dārza. Mūks tos ar pateicību pieņēma un izdalīja tiem, kam nepieciešams atbalsts. Brālis redzēja, kā cilvēki viņam pateicas, un aizgāja pārdomās.
Drīz viņš atnesa ne tikai dārzeņus, bet arī maizi, vēlāk – zivis un vīnu. Katru reizi mūks ar prieku pieņēma šīs veltes un izdalīja tās izsalkušajiem. Pēc laika brālis pats atzina:
“Agrāk, kad saņēmu palīdzību, man nekad nebija gana – viss pazuda kā pelnos. Tagad, kad pats dodu, man mājās vienmēr pietiek ar visu, un pat vairāk nekā vajadzīgs. Jūtos tā, it kā dzīve mani būtu atbalstījusi.”
Ko māca šī līdzība?
Palīdzība var būt gan svētība, gan šķērslis. Īslaicīgs atbalsts sniedz spēku un drošības sajūtu, bet, ja tas kļūst par ikdienu, cilvēks riskē zaudēt spēju pašam virzīties uz priekšu. Tieši iespēja rīkoties patstāvīgi bieži vien dod vislielāko pārliecību un gandarījumu.
Tieši tāpēc bieži tiek lietots sakāmvārds:
“Iedod cilvēkam zivi – viņš būs paēdis vienu dienu. Iemāci makšķerēt – viņš būs paēdis visu mūžu.”
Noslēgumā
Līdzība atgādina, cik svarīgi ir dzīvot apzināti, palīdzēt ar saprātu un ļaut citiem atklāt savas spējas. Kad palīdzība tiek sniegta pārdomāti, tā var iedvesmot ne tikai saņēmēju, bet arī sabiedrību kopumā.
Ja šis stāsts jums lika aizdomāties, droši dalieties ar to tālāk vai uzrakstiet savu viedokli komentāros – katra pieredze var bagātināt mūsu kopējo izpratni par dzīvi.
