Vieds sirmgalvis no Latgales skaidro, kāpēc palīdzība citiem reizēm var nodarīt vairāk ļauna nekā laba

 

Brālis redzēja, kā cilvēki viņam pateicas, un aizgāja pārdomās.

Drīz viņš atnesa ne tikai dārzeņus, bet arī maizi, vēlāk – zivis un vīnu. Katru reizi mūks ar prieku pieņēma šīs veltes un izdalīja tās izsalkušajiem. Pēc laika brālis pats atzina:

“Agrāk, kad saņēmu palīdzību, man nekad nebija gana – viss pazuda kā pelnos. Tagad, kad pats dodu, man mājās vienmēr pietiek ar visu, un pat vairāk nekā vajadzīgs. Jūtos tā, it kā dzīve mani būtu atbalstījusi.”

Ko māca šī līdzība?

Palīdzība var būt gan svētība, gan šķērslis. Īslaicīgs atbalsts sniedz spēku un drošības sajūtu, bet, ja tas kļūst par ikdienu, cilvēks riskē zaudēt spēju pašam virzīties uz priekšu. Tieši iespēja rīkoties patstāvīgi bieži vien dod vislielāko pārliecību un gandarījumu.

Šeit mēs redzam, kā mainās cilvēka dzīve, kad viņš pāriet no pasīvas ņemšanas uz aktīvu došanu. Sākumā brālis pieradis tikai saņemt palīdzību, un tāpēc viņam nekad nepietiek. Viņš dzīvo ilūzijā, ka laime un labklājība nāks no citiem, nevis no viņa paša pūlēm.
Kad mūks ievieš gudro padomu, brālis tiek nostādīts situācijā, kur viņam pašam jāsāk dot kaut kas no sevis. Un tieši tad notiek pagrieziena punkts — viņš piedzīvo, ka, palīdzot citiem, viņš pats kļūst bagātāks, gan materiāli, gan garīgi.

 

Tieši tāpēc bieži tiek lietots sakāmvārds:

“Iedod cilvēkam zivi – viņš būs paēdis vienu dienu. Iemāci makšķerēt – viņš būs paēdis visu mūžu.”

Morāle

Laimīgāka dzīve sākas tad, kad pārstājam gaidīt un sākam dot — savu darbu, palīdzību, zināšanas, mīlestību. Dodot, mēs ne tikai bagātinām citus, bet arī paplašinām savu pasauli. Tieši šī iekšējā maiņa ļāva brālim sajust, ka dzīve viņu “atbalsta”.

Noslēgumā

Līdzība atgādina, cik svarīgi ir dzīvot apzināti, palīdzēt ar saprātu un ļaut citiem atklāt savas spējas. Kad palīdzība tiek sniegta pārdomāti, tā var iedvesmot ne tikai saņēmēju, bet arī sabiedrību kopumā.

“Pugačovu nav iespējams atpazīt…”: Galkins ar Allu un bērniem pastaigājas pa Rīgas ielām (+ FOTO)

Ja šis stāsts jums lika aizdomāties, droši dalieties ar to tālāk vai uzrakstiet savu viedokli komentāros – katra pieredze var bagātināt mūsu kopējo izpratni par dzīvi.