Dārzs ziemā bieži vien izskatās nedaudz skumjš un pamests, tāpēc uznāk vēlme kaut ko lietas labā darīt.
Esmu novērojis, ka tieši šajā klusajā periodā mēs mēdzam pieļaut vislielākās kļūdas, jo gribas dārzu “sakopt” par katru cenu. Reizēm labākais, ko varam darīt, ir vienkārši nolikt darbarīkus malā un ļaut dabai atpūsties. Ir dažas lietas, ko es pats esmu iemācījies gadu gaitā, vērojot, kā augi reaģē uz salu un mitrumu, un ne vienmēr centība nāk par labu.
Dārznieks, kurš vairāk nekā divdesmit gadus rūpējies par karaļa dārziem, uzskata līdzīgi. Viņa pieredze rāda, ka ziema nav laiks, kad dārzniekam būtu pilnībā jāapstājas, taču ir jāzina robeža starp palīdzēšanu un kaitēšanu.
Viens no galvenajiem noteikumiem, ko viņš uzsver – nekādā gadījumā nevajag lieki aiztikt mauriņu, kad tas ir sasalis vai apsnidzis. Staigāšana pa sasalušu zāli var neatgriezeniski sabojāt tās saknes, un pavasarī tur paliks brūni pleķi.
Ko iesākt ar dālijām un citiem sīpolaugiem
Ja dālijām saknes vēl ir zemē, nav pamata satraukumam. Lai gan parasti tās iesaka izrakt ātrāk, zeme vēl nav tik ļoti atdzisusi, lai viss būtu zaudēts. Galvenais ir sagaidīt pirmo salnu, kas “pokož” lapas, un tad ķerties pie darba.
Saknes vajag uzmanīgi izrakt, lai tās nesavainotu. Lieko zemi labāk vienkārši nokratīt vai maigi noņemt ar rokām, nevis mazgāt. Pēc tam tās vajag kārtīgi apžāvēt kādā nojumē vai šķūnītī, kur netiek klāt mitrums.
Kad tās ir sausas, vislabāk tās glabāt kastē ar sausu kūdru vai skaidām vēsā, bet ne salstošā vietā. Pavasarī, kad saule sāks sildīt, tās varēs droši stādīt atpakaļ dobēs.
Tāpat šis ir pēdējais brīdis, lai zemē ieliktu pavasara sīpolpuķes. Ja dzeltenās narcises vēl stāv maisiņos uz plaukta, tās jāiestāda zemē tagad. Zeme vēl nav sasalusi tiktāl, lai sīpols nespētu iesakņoties. Tas pats attiecas uz kailsakņu rozēm – tās ir lielisks ieguldījums, jo katru gadu priecēs ar ziediem, neprasot pārlieku lielas pūles.
Steidzīga griešana ne vienmēr ir laba ideja
Ziemā dārzā bieži redzami augi, kas izskatās brūni, sausi un nepievilcīgi. Tomēr ar griešanu nevajadzētu sasteigt. Daudzi augi spēj atdzimt no šķietami bojātiem kātiem vai saknēm, tiklīdz kļūst siltāks.
Ja nogriezīsiet visu par zemu tieši tagad, sals var iekļūt dziļāk auga serdē un to ietekmēt. Labāk pagaidīt līdz vēlai pavasara pusei. Ja arī tad nekas nezaļo, tad ir skaidrs, ka augs ziemu nav pārdzīvojis un ir laiks meklēt ko jaunu tā vietā. Pacietība šajā ziņā tiešām atmaksājas, jo daba mēdz pārsteigt ar dzīvīgumu tur, kur mēs to vairs negaidām.
Kafijas biezumi – dārza slepenais palīgs
Izrādās, ka tas, ko mēs katru rītu izmetam atkritumos, dārzam ir īsta vērtība. Kafijas biezumus ziemā nevajadzētu mest laukā. Dārznieks iesaka tos pievienot komposta kaudzei. Kafija ir bagāta ar slāpekli, kas ir ļoti vajadzīgs augam, turklāt tā palīdz kompostam ātrāk sadalīties.
Lasi vēl: Pārleju mandarīnus ar mīklu un lieku cepeškrāsnī: aromātisks ziemas gardums, kas gatavs nieka pusstundā
Vēl viens veids, kā izmantot kafiju, ir kaisīt to tieši uz augsnes ap augiem kā mulču. Tas palīdz saglabāt mitrumu zemē, neļauj tik viegli augt nezālēm un zināmā mērā palīdz regulēt augsnes temperatūru. Tas ir vienkāršs un bezmaksas veids, kā uzlabot augsnes struktūru, kamēr dārzs guļ.
Mierīga gatavošanās pavasarim
Ziema dārzniekam ir vairāk pārdomu un plānošanas laiks. Nav nepieciešams katru dienu kaut ko darīt, taču nelieli, pārdomāti darbi var ievērojami atvieglot pavasara cēlienu. Svarīgākais ir necensties izdarīt visu uzreiz un neforsēt tur, kur daba prasa mieru. Kad sāk mērot mīnusus, labākais instruments ir miers un tase siltas tējas, vērojot dārzu pa logu.
Kāda ir jūsu pieredze ar dārza darbiem ziemas mēnešos? Vai mēdzat izmantot kafijas biezumus vai kādas citas sadzīves lietas dobju uzlabošanai? Padalieties komentāros, būs interesanti palasīt jūsu novērojumus!
