Reiz sēņojot es apmaldījos mežā…Sākumā šķita, ka tā ir tikai neliela novirze no takas — vēl pāris soļu, un atpakaļceļš noteikti atradīsies. Bet koki kļuva arvien vienādāki, klusums biezāks, un drīz vien pat kompass telefonā atteicās darboties
Panika piezogas nemanāmi — vispirms kā neliels nemiers, tad kā spiedoša doma. Tajā brīdī sapratu, cik ļoti cilvēks ir bezpalīdzīgs dabas vidū bez pienācīgas sagatavošanās. Protams par to es sāku domāt un vākt informāciju tikai pēc tam.
Tieši šādās situācijās svarīgas kļūst vienkāršas, bet būtiskas zināšanas — kā sagatavoties pārgājienam (pat ja tā ir neliela sēņu lasīšana mežā), ko ņemt līdzi un kā rīkoties, ja tomēr esi nomaldījies. Par to stāsta kādas universitātes docents, kurš dalās padomos, kas var izšķirt starp bailēm un glābiņu, starp paniku un iziešanu ārā no meža.
Speciālists stāsta, ka lielāko daļu izdodas atrast mežā, taču apmēram 8% nav izdevies. Universitātes docents paskaidroja, kā pareizi sagatavoties pārgājienam un kādas darbības var palīdzēt saglabāt mieru, ja tomēr esat nomaldījies. Rudens tiek uzskatīts par ideālu laiku “klusajai sēņu lasīšanai” un pastaigām pa mežu, jo sēņu laiks un skaisti taču- lapas košas un krāsainas. Taču, kā uzsver eksperts, jebkura došanās mežā prasa uzmanību.
“Pirmkārt, dodoties mežā, paziņojiet par savu gājienu radiniekiem vai cilvēkiem, ar kuriem var sazināties ikdienas situācijā. Painformējiet uz kuru mežu jūs iesiet, cikos iziesiet un cikos plānojat būt atpakaļ. Šī informācija šķiet neinteresanta, bet tā samazinās meklējamo teritoriju.
Apaviem jābūt ērtiem un necaurlaidīgiem mitrumam, bet apģērbam — spilgtam un atbilstošam laikapstākļiem,” norādīja eksperts. Neona krāsas atstarojošā veste, protams, ir ideālākais variants, jo atstarojošie elementi palīdzēs jūs atrast arī tumsā.
Ja tomēr nav šīs vestes (ilgtermiņā iesaka iegādāties, jo spontānos sēņu meklējumos neiesi taču vēl uz veikalu pēc tās, bet ja jau būs pa rokai tad paņemsi) iesaka vilkt spilgtu apģērbu, sarkanu, dzeltenu. Neiesaka vilkt zaļu, brūnu, oranžu krāsu.
Lasi vēl: Kāpēc pieredzējušas mājsaimnieces mīklai pievieno etiķi un kādas priekšrocības tas sniedz
Pēc viņa teiktā, vēl pirms došanās maršrutā jāpaņem līdzi minimāls nepieciešamo lietu komplekts: ūdens un pārtikas rezerve, kaut kas sildošs, lukturītis, kā arī jāpārdomā navigācijas iespējas. Jautāsiet kāpēc sildošs – rudens vakari ir daudz dzestrāki, nekā jūs spējat iedomāties. Par naktīm nemaz nerunājot. Kurš gan iet uz mežu sēņot ar mugursomu un siltu tēju vai ne? Bet iegādājaties nelielu, ērtu mugursomu, mazu termosiņu, termo folijas segu un tas jums kalpos gadiem. Turiet to vienmēr sagatavotu, lai dodoties sēņot, to vienkārši paķertu pa rokai.
“Vislabāk ir paņemt līdzi topogrāfisko karti un kompasu. Iemācieties ar tiem rīkoties iepriekš mājās. Gadījumā, ja tehnika nedarbojas, var orientēties pēc dabas pazīmēm. Polārzvaigzne vienmēr rāda uz ziemeļiem,” piebilda speciālists.
Lasi vēl: Pastāstīšu par kādu cepamā papīra triku – ērta ēdiena gatavošana un tīra virtuve
Ja tomēr esat apmaldījies, svarīgi neļauties panikai. “Apturiet sevi un mierīgi padomājiet. Miglas gadījumā labāk pagaidīt, kamēr tā izklīdīs. Tumsā nav vērts turpināt ceļu, ja neesat pilnīgi pārliecināts par maršrutu. Labāk pavadīt nakti mežā, nekā apmaldīties vēl vairāk,” ieteica eksperts.
Viņš atgādina, ka ceļu uz izeju meklējot, jāorientējas pēc ūdens, takām, tehnikas skaņām un elektrolīnijām. Ja izkļūt neizdodas, nepieciešams mēģināt izsaukt glābējus, zvanot uz numuru 112. “Jebkuras skaņas mežā dzirdamas tālu. Svilpe, ugunskurs vai lukturītis var piesaistīt cilvēku un glābēju uzmanību,” uzsvēra zinātnieks.
Pēc viņa domām, visbīstamākā kļūda ir panika. “Tieši tā noved pie apmaldīšanās pat uz pazīstamām takām. Lielākā daļa ārkārtas situāciju mežā notiek vieglprātības un kontroles ilūzijas dēļ. Sagatavojieties laikus, esiet piesardzīgi un baudiet dabu droši,” rezumēja speciālists.
