Maikls Hanters ir četrdesmitgadīgs IT speciālists no saulainās Austrālijas, kurš nekad nebija plānojis savu dzīvi saistīt ar Eiropu. Viņa ikdiena ritēja starp okeāna piekrasti un biroju, līdz kāds negaidīts pavērsiens darbā mainīja visu.
Kolēģis, kuram bija jādodas komandējumā uz konferenci Rīgā, pēkšņi guva traumu, un uzņēmuma vadība lēma, ka viņa vietā jādodas Maiklam. Tā sākās stāsts, kas no parasta darba brauciena pārvērtās par pilnīgi jaunu dzīves nodaļu Latvijā.
Negaidīts sākums un pirmie iespaidi
Maikls atceras, ka brīdī, kad saņēma ziņu par braucienu, viņš tieši plānoja savu atvaļinājumu pie siltā okeāna. Tā vietā viņam nācās meklēt siltākas drēbes un gatavoties ceļam uz valsti, par kuru viņš zināja pavisam maz. Viņa priekšstats par Latviju aprobežojās ar to, ka šeit ir auksts un vējains.
Kad Maikls izkāpa lidostā, viņu sagaidīja tieši tas, no kā viņš visvairāk baidījās – slapjš sniegs, pelēkas debesis un ass vējš. Termometrs rādīja tikai dažus grādus virs nulles, kas austrālietim šķita kā īsta ziema. Viņš stāsta, ka tajā brīdī, stāvot pie lidostas izejas mētelī, viņš jutās nedaudz apmulsis, jo sērfošanas dēli bija nomainījuši zābaki un šalle.
Tikšanās, kas mainīja plānus
Konferences laikā Maikls iepazinās ar Intu, kura pasākumā pārstāvēja savu uzņēmumu. Viņi sāka sarunāties, un sākotnējā lietišķā saruna ātri vien pārauga abpusējā simpātijā. Viņi nolēma vakarā kopā pastaigāties pa Vecrīgu, un nākamajā dienā atkal norunāja tikšanos.
Dienas gāja, un Maikls pieķēra sevi pie domas, ka viņš nemaz nesteidzas atpakaļ uz mājām. Komandējums tuvojās beigām, bet vēlme palikt un uzzināt vairāk par Intu un viņas dzimto pusi kļuva arvien stiprāka. Inta dzīvoja Kuldīgā, un pēc konferences beigām viņi abi devās turp.
Dzīve Kurzemes sirdī
Pārcelšanās uz mazāku pilsētu Maiklam bija liels izaicinājums. Viņam bija jāpierod pie pavisam cita ritma. Kuldīgas ziemas izrādījās tieši tādas, kā rāda bildēs – ar lielām sniega kupenām un lāstekām pie jumtiem. Taču tieši šeit, starp senajām mūra mājām un Ventas rumbu, viņš atklāja kaut ko tādu, ko Austrālijā nebija jutis.
Viņu pārsteidza cilvēku sirsnība. Kaimiņi nevis vienkārši pagāja garām, bet palīdzēja iztīrīt sniegu pie mājas. Vietējā tirdziņā pārdevējas piedāvāja nogaršot pašgatavotus skābētos kāpostus vai medu, sakot, ka tas palīdzēs nesaslimt un pierast pie vietējā klimata. Intas mamma Maiklu uzreiz pieņēma kā savējo, regulāri cienājot ar speķa pīrādziņiem un mācot latviešu valodas vārdus, lai viņš šeit nejustos kā svešinieks.
Latvijas mazpilsētu šarms
Maikls atzīst, ka sākumā viņam šķita, ka visa dzīve Latvijā notiek tikai galvaspilsētā. Tomēr Kuldīga viņu pilnībā apbūra. Viņš novērtē sakoptās ielas, mierīgo atmosfēru un vēsturisko arhitektūru, kas šeit ir rūpīgi saglabāta. Pastaigas gar upi un klusie vakari viņam sniedza tādu mieru, kādu lielajās metropolēs atrast nav iespējams.
Viņš ir pabijis arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Cēsīs un Siguldā, un secinājis, ka katrai no tām ir savs īpašais stāsts. Maikls uzskata, ka, kamēr neesi te padzīvojis un izjutis šo mieru, ir grūti saprast, kāpēc kāds no tālās Austrālijas izvēlētos palikt tieši šeit.
Jaunās mājas un nākotne
Tagad Maikls Latvijā jūtas kā mājās. Kaimiņi, kuri sākumā uz ārzemnieku skatījās ar nelielu ziņkāri, tagad viņu sauc vienkārši par Mišu. Viņš ir iemācījies pamata frāzes latviski un labprāt iesaistās vietējā sabiedriskajā dzīvē. Viņš ir iekļāvies sabiedrībā un labprāt te turpinās dzīvot arī nākotnē.
Nesen Maikls bildināja Intu, un viņa piekrita kļūt par viņa sievu. Tagad viņi plāno kopīgu nākotni un kārto visus nepieciešamos dokumentus, lai viņš varētu šeit palikt pastāvīgi. Viņu mājās skraida draudzīgs un pūkains suns vārdā Lācis. Maikls smaidot saka, ka viņa dzīve ir sagriezusies kājām gaisā, bet viņš par to ir tikai priecīgs – no austrāliešu sērfotāja viņš ir kļuvis par Latvijas lauku miera cienītāju.
