Mani sauc Antra, dzīvoju Jelgavā. Nesen veicu revīziju savos skapjos un sapratu, ka man ir kaudze lieku drēbju, kuras neviens mūsu ģimenē vairs nevalkās. Atradu gan sieviešu, gan vīriešu apģērbus, rūpīgi saliku kastēs un maisos.
Pēc tam portālā “ss” ievietoju sludinājumu, ka pārdodu mazlietotas, labas kvalitātes drēbes, pievienojot atzīmi “bez maksas”. Taču neviens neatsaucās, tāpēc nolēmu pēc iespējas ātrāk nogādāt apģērbus centrā, kas palīdz maznodrošinātajiem cilvēkiem.
Devos uz centru, bet dienā, kad ierados, tas bija slēgts. Nedaudz vēlāk kāda sieviete man uzrakstīja ziņojumu, teica, ka dzīvojot Olainē (aptuveni 25 minūšu brauciena attālumā no Jelgavas) un labprāt paņemtu maisus ar sieviešu drēbēm. Mēs norunājām tikties nākamajā dienā.
Norunātajā laikā ar savu automašīnu ierados Olainē, vietā, kur bijām vienojušās tikties. Izņēmu no bagāžnieka drēbju maisu un stāvēju, gaidot sievieti, bet viņa neieradās. Nogaidīju apmēram desmit minūtes un devos mājās. Pie sevis nosecināju, ka šī varbūt ir kaut kāda jauna interneta krāpnieku shēma, kuras būtība man nav saprotama.
Nākamajā dienā aizvedu drēbes cilvēkiem, kuriem tās patiešām bija vajadzīgas. Pēc tam iegāju vietnē, lai izdzēstu savu sludinājumu, un ieraudzīju sievietes ziņojumu:
– Labdien, atvainojiet, ka neierados uz tikšanos. Vai jums drēbes vēl ir?
Es atbildēju, ka drēbes jau ir paņemtas. Sievietes rīcība bija visnotaļ dīvaina; tā vienlaikus mani gan radīja neizpratni, gan sasmīdināja. Kā gan var rīkoties tik bezatbildīgi? Neierasties uz tikšanos, nebrīdināt, ka nevarēs atnākt, bet pēc tam uzrakstīt un pajautāt, vai drēbes vēl ir.
Kādu brīdi domāju, ko šai nepieklājīgajai būtnei atbildēt. Tad ar nelielu ironijas devu uzrakstīju, ka veikšu revīziju skapī, kur glabājas ziemas drēbes, un tad, iespējams, atradīšu kaut ko arī viņai. Atbildi no viņas gan nesagaidīju.
Tāds, lūk, stāstiņš! Ja tas jums raisīja pārdomas, atzīmējiet rakstu ar emocijzīmi un dalieties sociālajos tīklos, kā arī pievienojiet savus komentārus!
