Džons (John) ir 60 gadīgs vīrietis, kurš ir šķīries un kuram tiek maksāts par to, ka viņam ir dzimumattiecības ar prostitūtām. “Lielākoties gan tā ir apmierināšana ar roku,” viņš atklāj, “bet es noteikti nesūdzos!”
Viņa noslēpums ir tāds, ka viņš darbojas kā viens no pāris slepenajiem izmeklētājiem Austrālijas bordeļos jeb prieka mājās, kurās viņi darbojas, lai atklātu nelikumīgas darbības ar pakalpojuma sniedzējām.
“Es varu iedomāties, ka vairāki vīrieši būtu mazliet skaudīgi par to kā es pelnu savu iztiku, bet kādam šis smagais darbs tomēr ir arī jādara!” Džons smejoties stāsta.
Šāds darbs ir jāveic, jo likuma aizstāvjiem ir ļoti grūti saņemt kratīšanas ordeņus šādām iestādēm, tāpēc tiek sūtīti izmeklēšanā aģenti, kuri kļūst par patstāvīgajiem klientiem. Ordeņus ir grūti saņemt, jo šādas iestādes sevi dēvē pār masāžas saloniem.
Džons var sniegt ļoti detalizētu informāciju ar grafiskajiem attēliem, kuri tiks izmantoti tiesas prāvā kā pierādījumi. Tiem ir jābūt ļoti detalizētiem ar precīziem laikiem, cilvēku vārdiem, vietām un darbībām.
“Ja tu ļoti cītīgi meklē, tad var atrast masāžas salonu, kurā tev piedāvā tikai masāžu. Tomēr, manā pieredzē es piedzīvoju tikai 3 šādus gadījumus.” Džons stāsta par piedzīvoto.
Slepenās izmeklēšanas direktors bilst :”Mēs meklējam tādus cilvēkus, kuri ir vieni un ir gatavi iesaistīties dzimumaktā. Cilvēkiem tas varētu šķist absurdi, ka mēs tā tērējam nodokļu maksātāju naudu, bet viņiem ir jāsaprot, ka šādi mēs ierobežojam un iznīdējam cilvēku tirdzniecību.”
Tikmēr Džons priecājas par savu elastīgo darba grafiku un par to, ka labāku darbu nav darījis, jo viņš uz bordeli var doties jebkurā laikā un viņš nekad nav nonācis bīstamā vai nedrošā situācijā.
Avots: independent.co.uk
Nu, tulkojums jau ir ahūns… ordeņi… 😀
Jā, tikai jārēķinās, ka tā arī paliks viens uz visu atlikušo mūžu 🙂 Bet nu nezinu par ko tur skaust, ka jāvazājas pa visādiem kaktiem. dzīvībai un veselībai bīstams darbs tomēr