Vīķe-Freiberga skarbi par latviešu tautu: “Padomju laikā iestāstīja, ka viss nāk par velti”

Vīķe-Freiberga nebaidās izteikties skarbi, piebilstot, ka nevajag “sākt strīdēties un ņaudēt par santīmiem”.

“Drīz varēs teikt, ka varbūt elpot mums nevajag – tas mums prasa lielu piepūli jeb varbūt gaiss maksā naudu. Es nezinu. Tas nonāk līdz absurdam.”

“Vai nu mēs sevi cienām kā valsts, vai necienām, vai mums neatkarība kaut ko nozīmē, vai nē,” nopietni izsakās agrākā prezidente.

Runājot par to, ko līdz simtgadei valstij vēl vajadzētu pagūt izdarīt, Vīķe-Freiberga uzsver ka būtu jāsakārto izglītības un veselības sistēmas, kā arī jāturpina ieviest uzlabojumus tieslietu sistēmā.

“Gadi iet un nāk, reformas arī. Būtu labi, ja varētu vienreiz uzvilkt zeķītes uz augšu, uzlikt biksēm štrumbantes un sakārtot šīs sistēmas,” tā eksprezidente. Viņa arī piebilst, ka relatīvi mazā valstī to izdarīt ir daudz vienkāršāk, nekā, piemēram, ASV.

Vēl eksprezidente paudusi vēlmi, lai līdz simtgadei tiktu sakoptas Rīgas jūgendstila ēku fasādes – tā, kā “jūgendstila arhitektūras pieminekļiem pienāktos”.

Lasi vēl: Tramps vēstulē izteic savus plānus attiecībā uz Latviju un izsaka domas par Porziņģi

Par pašreizējo arhitektūras mantojuma stāvokli Vīķe-Freiberga izsakās drūmi: “Man ir kauns katru reizi, kad es braukāju, nupat biju Maltā, pirms tam Varšavā, nekur neredzu tādas nolipušas krāsas un brūkošas fasādes kādas ir Rīgā. Tas ir kauns pa visu ģīmi.”

Ziņu aģentūra “LETA” jau ziņojusi, ka saskaņā ar Kultūras ministrijas informatīvo ziņojumu par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021.gadam kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021.gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro. Ziņojumā teikts, ka 2017.gadā kopējais plānotais finansējums ir 12 696 847 eiro, 2017.gadā – 25 254 818 eiro, 2019.gadā – 9 671 559 eiro, savukārt 2020. un 2021.gadā svinību norisēm plānots tērēt 11 452 723 eiro.