Ņemot vērā, pēdējos gados pieaugošos vilku uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem, Zemkopības ministrija rosina pārskatīt plēsēju medību noteikumus Latvijā.
Statistika ir neapgāžama – pēdējo piecu gadu laikā vilku uzbrukumi lauksaimniecības dzīvniekiem tikai pieaug. Šobrīd valstī ir noteikts 300 vilku medību limits, tomēr tagad ir plānots diskutēt par reģionālu pieeju šo atļauju sadalei, jo dažās vietās medības nenotiek vispār, lai gan tur tiek fiksēti vilku uzbrukumi.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītāja vietnieks Normunds Strūve uzsver, ka ir nepieciešamība rast risinājumu, kas mazinātu vilku uzbrukumus mājdzīvniekiem, vienlaikus ievērojot sugas aizsardzības prasības. Šobrīd vilku uzbrukumi izdara lielu postījumu un ietekmē lopkopību.
Šobrīd medību sezonā atļauts nomedīt 300 vilkus, un šogad šis limits tika izpildīts jau decembrī.
Šāds limits tiek piemērots teritorijām, kur vilki tiek regulāri medīti. Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš teic, ka šāds pētījums piedāvātu elastīgāku pieeju medību sistēmai.
Lasi vēl: Kāds vīrietis, ļoti iecienītās dabas takās, kas atrodas netālu no Rīgas, saticis vilku; tas mierīgi vērojis apkārtni
Kopumā viņš uzskata, ka vilku limits ir jāsaglabā, lai novērstu sugas apdraudējumu, tomēr esot teritorijas, kurās šo limitu varētu sašaurināt līdz trešdaļai no Latvijas teritorijas, jo tikai šajās vietās vilki tiek medīti regulāri. Bet pārējās teritorijās, kur tos medī reti, varētu atļaut brīvāku medīšanu. Šis arī varētu būt viens no iemesliem, kādēļ uzbrukumi atsevišķās vietās mājlopiem saglabājas arī pēc medību limita sasniegšanas.
Tikmēr Dabas aizsardzības departamentā uzskata, ka nav nepieciešams iekļaut jauno pētījumu sugas aizsardzības plānā, jo jau šobrīd ir iespējams izsniegt ikreizējas atļaujas vilku medībām.
Tāpat tiek akcentētas, ka medību kvotām ir rekomendējošs raksturs, un Valsts meža dienests var noteikt arī citas kvotas, ja tas ir nepieciešams.
Zemkopības ministrija norāda, ka tuvākajā laikā nav plānots veikt izmaiņas medību noteikumos, taču iespējams, ka pēc diskusijām tiks uzsākta sabiedriskā apspriešana. Pētījums, kas varētu noteikt minimālo vilku populāciju, kas jāuztur gan Latvijas teritorijā, gan Baltijā, arī būs ieplānots nākošajās darbībās.
