Vecuma starpība starp mīļotājiem vienmēr ir bijusi apspriesta tēma, un cilvēki turpina izteikt savus viedokļus, bet kurš no mums patiesi izprot to neredzamo spēku, kas spēj savest kopā divas vientuļas dvēseles?
Kaut kas ir satuvinājis šos cilvēkus, pārvarot sabiedrības aizspriedumus un bieži vien nelabvēlīgās runas, kuras šādos gadījumos ir neizbēgamas.
Par vecuma starpību
Dmitrijs un Soņa pirmo reizi satikās universitātē. „Tas ir ierasts stāsts,” daudzi varētu teikt. Taču nevajag steigties ar secinājumiem. Viņi nebija ne kursa, ne grupas biedri. Sofija Nikolajevna bija Dmitrija filosofijas pasniedzēja.
Sākumā puisis pat uzskatīja, ka viņa ir viena no studentēm, jo viņa izskatījās tik jauna un nepieredzējusi.
Viss izrādījās pavisam citādi. Sofijai dzīvē bija paveicies gan ar labu ģenētiku, gan ar pirmo vīru. Viņš bija turīgs cilvēks, kurš nekad neskopojās, kad runa bija par sievu. Sofija varēja dzīvot, kā viņai patika, un darīt to, kas viņai sagādāja prieku, jo vīrs nekad nelika viņai strādāt.
Taču Soņa stingri uzskatīja, ka dzīve nevar balstīties tikai uz bagātību un komfortu. Viņa pastāvēja uz to, ka ir svarīgi iegūt labu izglītību un realizēt sevi profesionāli. Neskatoties uz vīra bagātību, viņa nolēma palikt par pasniedzēju dzimtajā universitātē, kurā reiz pati bija studējusi, un veltīt sevi filosofijas mācīšanai.
Dzīve ritēja mierīgi, līdz Soņas vīrs pēkšņi aizgāja no dzīves. Šis notikums lika dāmai uzņemties biznesa vadības grožus savās rokās. Soņa vēl tagad uzskata, ka izturēt šos grūtos laikus viņai palīdzēja tikai brīnums.
Lai cik izaicinoši un sāpīgi tas bija, viņa centās turēties, domājot par mīļoto vīru un viņu kopīgo dzīvi. Šis mērķis deva viņai spēku un apņēmību, neskatoties uz visiem šķēršļiem, kas viņai bija jāiztur.
Tā nu sanāca, ka Soņai un Kirilam bērnu nebija. Viņi vienkārši nepaspēja izveidot ģimeni. Pat tad, kad Sofija pāragri kļuva par vientuļu, atradās cilvēki, kas par to priecājās. “Ar Kirila naudu viņa vispār var neiespringt.
Sieviete turpināja dzīvot, neskatoties uz grūtībām. Viņa atrada uzticamu menedžeri, kas pārņēma vīra biznesa vadību un rūpējās par ikdienas operācijām. Pati Soņa neatlaidīgi turpināja mācīties, tiecoties iegūt jaunu zinību pakāpi, kas ļautu viņai attīstīties profesionāli.
Filozofija bija Sofijai ne tikai mīlestība, bet arī glābiņš, kas deva iespēju izpaust savas domas un jūtas. Tā bija joma, kurā viņa jutās īsti dzīva, un tas palīdzēja viņai tikt galā ar zaudējuma radīto sāpi.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā