1000 eiro nav bagātība… Tā ir izdzīvošana. Un vīrietis, kurš piecdesmit gadu vecumā dzīvo izdzīvošanas režīmā, nespēs sievietei piedāvāt stabilitāti. Tāpēc, ka viņam pašam tās nav.
Kas patiesībā biedē sievietes
Mani nebiedē naudas trūkums pats par sevi. Mani biedē tas, kas aiz tā slēpjas. Vīrietis bez dzīvokļa piecdesmit gadu vecumā gandrīz vienmēr ir cilvēks, kurš neprot plānot. Kurš dzīvo šodienai. Kurš nedomā par nākotni. Un kurš, visticamāk, rēķināsies ar mani kā ar “rezerves lidlauku”. Es jau esmu bijusi tāds lidlauks. Divreiz. Un vairāk negribu. Ne tāpēc, ka žēl kvadrātmetru. Bet tāpēc, ka esmu nogurusi būt par saimnieci mūžīgajiem viesiem, kuri paši nezina, kur dzīvos rīt.
Vai mēdz būt izņēmumi? Protams. Ir vīrieši, kuri zaudēja mājokli objektīvu apstākļu dēļ — krāpniecības, krīzes, nelabs gadījums. Ir tādi, kuri sāka krāt vēlu, bet tiešām krāj. Ir tādi, kuri ir gatavi būvēt no nulles kopā. Bet tādu ir vienības. Un viņi parasti nesaka “dzīvoklis ir atavisms” vai “kaut kā jau izdosies”. Viņi saka: “Man pašlaik ir sarežģīta situācija, bet es strādāju pie tā.” Atšķirība ir godīgumā un gatavībā uzņemties atbildību.
Ko es sapratu pati sev
Tagad es nekautrējos jautāt par mājokli jau agrīnā iepazīšanās posmā. Ne tāpēc, ka gribētu “pagrābt”. Bet tāpēc, ka gribu saprast: vai manā priekšā ir pieaudzis vīrietis vai mūžīgais students, kurš piecdesmit gadu vecumā joprojām “meklē sevi”? Man nevajag pili. Man vajag cilvēku, kurš ir spējis uzbūvēt kaut ko savu. Lai mazu, lai hipotēkā, lai nomalē. Bet savu. Tāpēc, ka tas liecina par spēju plānot, atlikt, domāt par nākotni. Par briedumu.
Ja piecdesmit gados tā nav, tātad arī nebūs. Vai jūs piekrītat šādai pozīcijai? Vai arī uzskatāt, ka dzīvoklis ir pārāk materiāls kritērijs attiecībām? Vīrieši, sakiet godīgi — ja piecdesmit gados jums nav sava mājokļa, ko jūs esat gatavi piedāvāt sievietei pretī? Un kāpēc viņai jums būtu jātic?
Sievietes, vai esat saskārušās ar vīriešiem, kuri meklēja nevis mīlestību, bet “dzīvokli ar saimnieci”? Kā jūs to atpazināt? Vai vēlaties, lai es palīdzu pielāgot arī kādu citu teksta daļu vai varbūt noformēt šo kā rakstu sociālajiem tīkliem?
(stāsta sākums pirmajā lapā – spied ATPAKAĻ)
