Cietums ir vieta, kurā neviens no mums nevēlētos nonākt – vai pat uzturēties tā tuvumā. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai ļoti aptuvena nojausma par to, kas patiesībā norisinās aiz cietuma sienām.
Mēs parasti domājam, ka tur ieslodzīta sabiedrības sliktākā daļa, kas pelnījusi sliktu izturēšanos, ļauni cilvēki, kuri pa īstam nekad nemainīsies.
Bet vai tas tiešām tā ir?
16 anonīmas atzīšanās no cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ bijuši cietumā un izkļuvuši no tā, liks tev aizdomāties. Vai cietumos tiešām iesloga tikai sliktus cilvēkus un vai neviens nav pelnījis otro iespēju?
1.Es nesen iznācu no cietuma un ir dīvaini tikt sauktam vārdā nevis pēc numura, kuru man piešķīra valsts par to, ka esmu noziedznieks.
2. Es nevaru ciest, kā cilvēki skatās uz mani, kad uzzina, ka esmu bijis cietumā. Es dabūju sešus mēnešus, jo nevarēju nomaksāt sodu, un tagad tas ir man pielipis.
3. Es nokļuvu cietumā par noziegumu, ko neizdarīju. Paša vecāki man netic.
Lai lasītu tālāk, šķir nākamo lapu:
Tevi noteikti interesēs
- “Pastāstīšu kā es jutos, kad randiņā Agris lika man apēst visu porciju, jo redz viņš ir samaksājis” stāsta Karīna
- 51 gadā es pārcēlos dzīvot pie 55 gadus veca atraitņa Valda; viss bija ideāli, līdz kādu dienu es apjautu kas viņš ir
- “Gribēju aizpildīt deklarāciju, bet ieejot VID sapratu, ka esmu pamatīgās nepatikšanās”: stāstu kas notika
- “Nepaspēju pāri slieksnim pārkāpt kā mamma jau prasa – ko atvedi; izskatās, ka es pelnu tikai viņai” sūrojas Dainis
- Kāpēc 15. marts būs svarīgs sešām austrumu zīmēm un kādas būs jaunas iespējas, klāsta Tamāra Globa
- Šogad likumsargiem jauna apturēšanas stratēģija: zināms, kuri auto tiks pārbaudīti pirmie







