Viņas miers nebija saistīts ar vienaldzību, bet gan ar iekšējo spēku.
Vienaldzīgais vienkārši nejūt, tāpēc viņam nav, ko pārvaldīt. Savukārt cilvēks, kurš jūt, bet tomēr spēj palikt līdzsvarots, parāda iekšējo disciplīnu un briedumu. Tas nozīmē: Es redzu situāciju. Es jūtu emocijas. Bet es neļauju emocijām vadīt mani. Tas ir spēks.
Pagāja vairāki gadi… Viņam bija savs uzņēmums, ieradums laikus iesniegt atskaites un pat izpratne par to, kāpēc viņam visam nepieciešama apdrošināšana.
Katja palika tāda pati – saprātīga, rūpīga un pārsteidzoši uzticama. Dažreiz vakaros viņš ieslēdz vecu atskaņošanas sarakstu – dziesmas, bērnības smarža, siltums, virtuve, kas vienmēr smaržoja pēc ceptiem izstrādājumiem. Viņš klausās un domā, ka dzīve nav izvēle starp “emocijām” un “mieru”. Īstā dzīve ir tā, kur viņi mācās viens no otra.
Viņa latviešu sieva iemācīja viņam just. Vācu sieva iemācīja viņam saprast. Un šajā līdzsvarā kaut kas šķita pareizi – bez liekām sarunām. Nesen kafejnīcā netālu no dzelzceļa stacijas Katja teica: “Rīt mums ir brīvdiena. Varbūt mums vajadzētu aiziet uz ezeru?” “Kā ar tīrīšanu?”
“Es šodien atcelšu plānu.” Viņš pasmaidīja: “Vai šī ir mīlestība vācu gaumē?” “Nē. Es vienkārši kļuvu mazliet latvieti.” Viņš iesmējās. Ārā sniga sniegs, un kafija smaržoja pēc brīvības. Ko tu domā – vai mīlestību ir vieglāk veidot: ar plāniem vai ar jūtām?
Miers nozīmē, ka cilvēks spēj būt stabils. Stabilitāte attiecībās ir viena no drošības izjūtas formām. Tas ir spēks būt: uzticamam, paredzamam, atvērtam sarunai, spējīgam risināt konfliktus bez haosa. Tas ir emocionāls balsta punkts.
Līgavainis atcēla kāzas nedēļu pirms ceremonijas -iemesls bija ļoti dīvains
