Kaspars Ansons ir latviešu mūziķis, kurš saviem dēliem ielicis visai neparastus vārdus. Raidījumā “Zilonis studijā” viņš skaidro, kāpēc tāda izvēle un kā šis vārdus uztver apkārtējie.
Kasparam Ansonam ir divi dēli – vecāko dēlu, kuram nu jau ir 10 gadu, sauc Kastanis, bet jaunākajam dēlam ticis arī tikpat latvisks vārds – Jumis. Kaspars skaidro, kamdēļ tāda izvēle:
Man ir daudzi prasījuši par vārda izvēli un man tās atbildes jau ir vairākas. Pirmkārt, es gribēju latvisku vārdu un es esmu tāds cilvēks, kam nepatīk “lietas no saraksta”. Bet man patīk tādas lietas, kam ir kaut kāds pienesums no sevis.
Es vēlējos iedot latvisku vārdu, bet “ne no saraksta”. Ja tas būtu kāds jaunvārds, tad tas vairs nebūtu īsti latvisks. Bet, ja tas būtu “no saraksta”, tad tas nederētu no tāda viedokļa. “No saraksta” – tie ir vārdi no kalendāra.
Man jau liekas, ka jebkurš vārds kaut kad ir ienācis kalendārā. Kāpēc mums būtu jānoliek sevi tajā stadijā, ka mūsu paaudze vairs nevar nekādu pienesumu tur pielikt klāt?
Lasi vēl: Tādas popularitātes nebija nevienam!: komponists Raimonds Pauls atceras zīmīgus notikumus 30 gadu senā pagātnē
Sievai es biju iedevis kādus desmit variantus. Bija arī tāds vārds kā Balts, bet tas ātri tika noraidīts. Bet bija arī Jumis. Tas bija, jāatzīst, sīvākais konkurents un nekur arī nepazuda. Jumis ir pierastāks vārds, bet man ļoti patīk.
Kā tieši es nonācu līdz Kastanim? Man jau liekas, ka ir daudzi tādi latviski vārdi – Ieva, Madara, Dzintars. Viss tas, kas dabā sastopams. Ja tas ir tas, kas cilvēkiem liekas tas jocīgais… Bet tādi vārdi mums ir! Ja jocīgi liekas tas, ka vārds “nav sarakstā”, tad man kā tētim ir pilnīgas tiesības likt tādu vārdu, kādu es vēlos.
Kastaņa tētis Kaspars skaidro, kāpēc dēlam ielicis tādu vārdu – skaties video:
