Dziedātāja Ieva Akuratere raidījumā “900 sekundes” atklāj “neredzamo” daļu no uzstāšanās, kas valdīja pirms 40 gadiem.
Grupa “Pērkons” atzīmē savu 40 gadu jubileju un par godu tam arī jubilejas koncerti. Dziedātāja Ieva Akuratere, kas grupā dzied jau no pirmsākumiem, leģendārā Jura Kulakova aicināta, stāsta, kā patiesībā viss bija toreiz. Viņa atceras:
Laikmeta grieži ir bijuši ar ļoti spēcīgām pārmaiņām. Un šodien man interesē tā sajūta, kāda tā būs, dziedot to zīmīgo dziesmu. Jo toreiz bija tā, ka mēs koncertu parasti sākām ar instrumentālajiem gabaliem un tad trešā dziesma bija tā “Sastrēgumstunda”. Patiesībā tā bija dziesma par “savu stundu”, ka tev vienmēr tai ir jābūt gatavam.
Toreiz, kad dziedājām to dziesmu, tad miliču ķēde bija to publiku ielenkusi. Sastājušies tā, lai tā kā neļautu pulcēties, neļautu parādīt savas aktivitātes. Bet cilvēki tās dziesmas impulsā sāka iet pie skatuves – tāds milzīgs spēks, laime, ugunīga cerība.
Mūsdienās mēs atkal esam ļoti sarežģītā situācijā pasaulē. Un es gribu dzirdēt un sajust to brīdi, kas notiks tad, kad es to dziesmu dziedāšu. Patiesībā var notikt mākslas brīnums, kas iedarbina intuīciju.
Grupa kopā ir 40 gadu. Mēs esam ļoti, ļoti draudzīgi, brālīgi. Viņi visi man ir kā brāļi, mani mīļākie cilvēki. Juris Kulakovs joprojām ir kopā ar mums visiem. Un visiem Latvijā kopā, jo viņš no visas sirds visus mīlēja un gribēja dot ticību un spēku.
Lasi vēl: Viņa ir tāda pati, ļoti līdzīga man!: dīva Olga Rajecka nosauc talantīgāko jauno latviešu dziedātāju (+ VIDEO)
Toreiz mūsu mūzika nebija par “ādas jakām un ķēdēm”. Galvenais bija tas izaicinājums, tā brīvības sajūta. Mēs skanam jau četrās paaudzēs. Mūsu vienaudži un arī bērniņiem mazajiem patīk. Mums vienā koncertā, pirmajā rindā tik skaļi un sirsnīgi dziedāja maza meitenīte…
Mūsdienās citāda lieta ir par cenzūru. Tagad tāda vairs nepastāv. Toreiz jau bija tā, ka katra dziesma bija jāiesniedz komisijā – to pieņēma vai nepieņēma. Tagad tu vari darīt, ko tu gribi. Es domāju, ka jaunieši mums ir ļoti pārpilni idejām, un ir ļoti spēcīgi. Un viņiem ir, par ko cīnīties.
Es tiešām priecājos, ka mūsu jauniešiem ir idejas, drosme, spēja pastāvēt par saviem apziņas mērķiem. Toreiz jau koncerti bija vienīgā vieta, kur cilvēki varēja atnākt un no sirds just.
Dziedātāja Ieva Akuratere, intervija:
