Herbertu ģimenes laimi pēdējos 12 gadus apēnoja hroniska aknu slimība, no kuras cieta Dons. Beigu beigās viņam bija nepieciešams aknu transplants. Tas notika 6 mēnešus pēc tam, kad Dons bija iepazinies ar Timu. Operācija noritēja veiksmīgi, bet ar to problēmas nebeidzās: Donam pēkšņi atteicās darboties nieres. Viņam steidzami bija nepieciešams nieres donors, bet rinda uz to bija 5 – 7 gadus ilga.
Viņa sieva Belinda vairs nespēja ilgāk panest vīra ciešanas. Kādu vakaru viņa apsēdās pie datora un vietnē Facebook uzrakstīja izmisīgu saucienu pēc palīdzības: “Es vēlos, lai vīrietis, kuru mīlu, nodzīvo ilgu dzīvi. Es vēlos novecot kopā ar viņu.”
Pirmais, kurš atsaucās Belindas lūgumam pēc nieres donora, bija Tims. Viņš sievietei piezvanīja apsolīja darīt visu, kas viņa spēkos. Jau drīz Timam tika veiktas pārbaudes un atklājās, ka viņš Donam ir ideāli piemērots donors, kaut gan tāda niere, kas derētu Donam, bija tikai vienam no 20 000 cilvēkiem. Neskatoties uz to, ka abi vīrieši bija pazīstami tikai dažas nedēļas, Tims nevilcinoties izlēma ziedot nieri savam jaunajam draugam.
Operācija noritēja bez sarežģījumiem, bet izrādījās, ka paša Tima dzīvība arī ir briesmās, tikai viņš pats to nenojauta. Operācijas laikā ārsti Timam atklāja aneirismu – bīstamu asinsvadu paplašināšanos, kas drīz būtu varējusi novest pie nāves. Par laimi, vēl bija iespējams bez problēmām izārstēt Tima aneirismu.
Tādā veidā Tima pašaizliedzīgā rīcība izglāba dzīvību ne tikai Donam, bet arī viņam pašam. Tagad Tima un Dona dzīves ir saistītas uz visiem laikiem. Viņi un viņu ģimenes joprojām nespēj noticēt savai veiksmei un nebeidz par to pateikties liktenim.
Avots: adme.ru
