Agrāk viņu apkaunoja pat tik vienkārši uzdevumi kā kafijas pasūtīšana vai autobusa biļetes iegāde. Dažreiz viņš pameta autobusu tikai tāpēc, ka nespēja nopirkt biļeti.
Bet tad Ianto meklēja palīdzību t.s. Makgaira programmā, kas ar runas terapiju palīdz cilvēkiem cīnīties ar runas traucējumiem.
Ianto saka: “17 gadu vecumā es pirmo reizi spēju bez stostīšanās pateikt savu vārdu. Agrāk tas man varēja aizņemt līdz pat 5 minūtēm – 5 minūtes lai tikai pateiktu, kā mani sauc.”
“Cīnīšanās, panika un izmisums, tikai lai pateiktu pašam savu vārdu… Un pēc tam pēkšņi spēja pateikt to vienkārši, bez vilcināšanās un problēmām… tā ir sajūta, ko es nekad neaizmirsīšu,” puisis stāsta.
Tas viņam beidzot deva pietiekami daudz pašpārliecinātības, lai dzīvē satiktu meiteni, ar ko viņš bija sarakstījies jau divus gadus.
Ianto apgalvo, ka Hannas satikšana ir bijusi ļoti liela motivācija turpināt uzlabot savas runas spējas. Viņas klātbūtnē viņš juties mierīgi un pārliecināti, un randiņi noritējuši bez problēmām.
Pāris satikās vairāk nekā gadu, bet tagad ir labi draugi, jo lielais attālums starp viņu dzīvesvietām nav viegli pārvarams attiecībām.
