Pēc operācijas, kurā Bellai tika amputēta viena kāja, ārsti teica, ka viņai atlicis dzīvot vien 9 mēnešus. Pēc šādas ziņas Robs arī nolēma šos padarīt par Bellas skaistākajiem 9 mēnešiem, kādi viņai bijuši, un visu to ir dokumentējis fotogrāfijās.
Robs tikko ir pabeidzis studijas, bet viņš nesteidzās lēkt iekšā darba tirgū. Tā vietā viņš nolēma ielēkt mašīnā un vest Bellu ceļojumā.
Viņi devās ceļojumā, kura plānā bija apskatīt skaistākās vietas ASV un piedzīvot pēc iespējas vairāk jaunu lietu, gūt emocijas.
Pēc neliela pārtraukuma viņi devās tālāk atkal ceļojumā, lai pēc Bellas nāves varētu izveidot perfektu stāstu, no kura varētu mācīties ikviens.
Robs stāsta, ka šī sajūta ir neaprakstāma, bet viņam esot sajūta, ka tāds esot viņa mērķis pašlaik un būtība šajā pasaulē – doties atklāt pasauli kopā ar savu suni!
Un, lai gan ceļojums esot Bellai, tas palīdzot arī viņam saprast daudzas lietas, un tikt galā ar pagātnes zaudējumiem.
Es zaudēju brāli Irākā 2007 gadā, un pirms diviem gadiem Lieldienās savu māsu ceļu satiksmes negadījumā. Kad tu redzi cilvēkus aizejot un zinot iņu stāstu un sapņus, kuri paliek nepiepildīti, tas maina tava perspektīvu uz dzīvi.
Robs saka, ka šis ceļojums esot atmiņām bagāts, kuras viņš vienmēr glabās sevī.
Robs stāsta, ka ieplānotā maršruta laikā viņš esot Bellai rādījis dažas vietas, kuras varētu būt interesati apskatīt, bet Bella esot skatījusies viņā tā it kā teiktu- Tēti, man vajag palīdzību. Tāpēc bez viņas nešanas augšup un lejup pa kalniem nevarēja iztikt.
Lai gan viņi jau ir pabijuši ļoti daudzās vietās un piedzīvojuši neaizmirstamus brīžus, viņi vēl negrasās apstāties!
Ros tagad stāsta, ka ceļojum spatiesībā neesot par Bellu, bet gan par viņa paša ceļojumu kopā ar uzticamu un dārgu draugu, kur mācies iepazīt sevi un pasauli ap tevi, kā arī novērtēt visas tās lietas, ko ikdiena nespamani vai nespēj ieraudzīt.