Vīra dzimšanas dienā vīramāte pasniedza viņam dāvanu, pēc kuras viņa vairs nav laipni gaidīta mūsu mājās

— Dēls, mēs ar tēvu ilgi domājām, kādu dāvanu tev uzdāvināt. Te nu tev ir īsta vīriešu dāvana! Pietiek sēdēt sievas papēža pakājē. Tu esi vīrietis, tev jābūt savai telpai! Un atceries — pasaule neapstājas pie vienas sievietes!

Tas ir tikai tavs, — vīram tika pasniegta liela kaste, un vīramāte ar smaidu vēroja viņa reakciju.

Vairāk nekā desmit gadus mēs ar vīru dzīvojam manā dzīvoklī. Es ilgi klusēju un pievēru acis uz vīramātes piezīmēm, bet šī “dāvana” pārsniedza visas robežas. Pēc tās es izlēmu — viņa vairs mūsu mājās nav gaidīta. Un tagad atklāšu, kas bija tajā kastē ⬇️

Trīs gadus strādāju ārzemēs, lai varētu iegādāties savu dzīvokli — un man tas izdevās.

Pēc dažiem gadiem, kopš biju atgriezusies dzimtajā pilsētā, liktenis mani satuvināja ar manu nākamo vīru. Mēs apprecējāmies, un sākās mūsu kopdzīve. Taču jau no paša sākuma es nonācu nemitīgā pretrunā ar viņa māti.

Vīra ģimenē ierasts, ka mājas darbus veic tikai sieviete. Tēvs pat pirkstu nepieliks — ne vakariņas pagatavot, ne atkritumus iznest. Visa sadzīve bija tikai vīramātes atbildība.

Viņa centās izpatikt vīram un dēliem, uzskatot to par savu pienākumu. Visa viņas dzīve bija veltīta ģimenei.

Mūsu ģimenē viss bija citādi. Vīrs pārcēlās pie manis, un jau pašā sākumā vienojāmies, ka sadzīves pienākumi būs vienlīdzīgi. Mēs nešķirojam darbus sieviešu vai vīriešu darbos.

Vienu dienu, kad vīrs tīrīja istabu ar putekļsūcēju, piepeši ieradās vīramāte. Jūs tikai redzētu viņas seju — tā bija pilna nesapratnes. Viņa tūlīt sāka izteikt neapmierinātību, sakot, ka es pārāk mainot viņas dēlu.

Es centos izskaidrot, ka mums tā ģimenes kārtība ir piemērota, taču viņu tas nepārliecināja.

Šādas situācijas atkārtojās gadiem. Katru reizi, kad vīramāte nāca ciemos, viņa izrādīja neapmierinātību. Viņa uzskatīja, ka vīram vajadzētu vairāk laika pavadīt ar draugiem un doties makšķerēt, tāpat kā viņa tēvs.

Bet mēs ar vīru bijām priecīgi — mums derēja tas, ka kopā baudām atpūtu un ceļojumus.

Brīvdienās svinējām vīra jubileju. Viesi bija sapulcējušies pie galda. Mana mamma un māsa aktīvi palīdzēja gatavot, bet vīramāte, kā ierasts, ieradās ar jaunāko dēlu un nepiedalījās svētku sagatavošanā.

Kad pienāca viņas kārta apsveikt jubilāru, viņa piecēlās, iedeva manam vīram lielu kastīti un teica:

Raksta turpinājumu lasi nākošajā lapā: