Šis būs stāsts par mūžam aktuālu tēmu – vīriešu un sieviešu attiecībām. Tas vēlreiz parādīs, cik mainīgas un neparedzamas tās mēdz būt, apliecinot labi zināmo patiesību, ka no mīlestības līdz atvēsināšanās brīdim nereti ir tikai viens solis.
– Jūs pazaudējāt atslēgas, teica vīrietis.
– Paldies, bez jūsu vērības es nebūtu varējusi iekļūt dzīvoklī – sacīja sieviete.
– Mani sauc Daniels, vai varu jūs pavadīt līdz mājām?- jautāja puisis.
– Labi. Mani sauc Irēna, bet es nezinu, vai tas ir svarīgi – atbildēja meitene.
– Tas ir ļoti svarīgi. Varbūt mums ir kopīga nākotne – pauda vīrietis.
– Jūs ko? Iemīlējāties manī no pirmā acu uzmetiena? – jaunā dāma pasmaidīja.
– Vai jūs studējat? – jautāja Daniels.
– Es tagad rakstu diplomdarbu. Ar ko nodarbojaties jūs? – meitene painteresējās.
– Strādāju par atslēdznieku, esmu brīvs puisis. Kur mēs tagad ejam? Daniels vaicāja.
– Es eju mājās, bet jūs – nezinu uz kurieni, Irēna pauda.
– Es dodos uz drauga dzimšanas dienas ballīti, starp citu, mēs doties pie viņa kopā – ierosināja Daniels.
Tas ir dīvains priekšlikums, mēs viens otru knapi pazīstam, teica Irēna.
– Nu un kas? Viņi par to nezina – puisis atbildēja.
– Nē, ne šodien, man pagaidām nav laika – atbildēja Irēna.
– Tad, lūdzu, iedodiet man savu tālruņa numuru – puisis pasmaidīja.
Atvadoties abi atklāja, ka Irēna dzīvo tajā paša daudzdzīvokļu mājā, kur Daniela draugs.
– Ja reiz tu viņu pazīsti, varbūt tomēr iesim kopā? – vīrietis cerīgi jautāja.
– Labi – Irēna piekrita.
Dzimšanas dienas burziņš bija ļoti jautrs, un Irēna pat nepamanīja, cik ātri paskrēja laiks. Nākamajā dienā Daniels piezvanīja viņai un ierosināja satikties vēlreiz. Viņš teica, ka vēlas viņu atkal redzēt. Jaunais vīrietis atklāja, ka pēc viņas aiziešanas no ballītes arī viņš devies mājās, jo viņam esot bijis garlaicīgi bez viņas.
– Tu tik ļoti steidzies atkal satikties, bet labi – mēs varam aiziet uz kino, meitene ieteica.
Viņi satikās vakarā, un Daniels izteica Irēnai komplimentu par viņas izskatu. Viņa bija ļoti skaista, un vīrieši viņu vienmēr pamanīja. Abiem bija jautri kopā, un puisis teica, ka vēlas viņu redzēt katru dienu. Irēna atbildēja, ka viņai jāaizstāv disertācija un ka viņi var tikties katru dienu, bet vēlāk.
Pēc neilga laiki abi mīlas balodīši apprecējās. Nemanot pienāca jau pirmā kāzu gadadiena.
– Es iemīlējos tevī no pirmā acu uzmetiena, negribu tevi laist vaļā – puisis teica.
Kad Irēna aizstāvēja savu disertāciju, Daniels ar draugiem jau sāka svinēt. Viņa atgriezās mājās un ieraudzīja neatbildētus zvanus no sava mīļotā.
– Es visu dienu domāju par tevi, vai bija tik grūti pateikt, ka aizstāvēji savu disertāciju? – puisis jautāja.
– Daniel, vai svinēsim mūsu kāzu gadadienu? – Irēna jautāja.
– Protams. Es tevi tik ļoti mīlu – Daniels pauda.
– Es tevi arī mīlu. Vai mums vajadzētu uzaicināt kādu viesi ciemos? – Irēna jautāja.
– Sarīkosim ballīti – vīrietis atbildēja.
Daniela draugs Andrejs uz kāzu jubilejas svinībām ieradās nevis viens, bet gan ar jaunu draudzeni. – Tā ir Ludmila – viņš teica. Sanākušie apsveica pāri un slavēja Irēnu par viņas kulinārijas prasmēm.
– Nepazaudē viņu, Daniel, tev ir laba sieva. Citādi tas beigsies tāpat kā ar Lailu – teica Andrejs.
– Klusu, Irēna par to neko nezina – atbildēja vīrietis.
Pēc viesu izklīšanas Daniels palīdzēja sievai novākt un nomazgāt traukus. Nākamajā dienā abiem bija brīvdiena. Irēna saprata, ka ir ļoti laimīga ar savu vīru un ļoti viņu mīl.
Pēkšņi Danielam piezvanīja no darba un sacīja, ka viņam steidzami jāierodas grāmatvedībā.
Vīrietis bija neapmierināts, tomēr devās uz darbu. Tur viņš ieraudzīja jauno grāmatvedi Kristīnu, kura izskatījās ļoti iespaidīgi.
– Ļaujiet man jums palīdzēt ar dokumentiem – viņa teica.
– Tas nav nepieciešams – atbildēja Daniels.
Daniels paskatījās uz Kristīnu un saprata, ka viņa viņam ļoti patīk.
– Vai jūs mani nepavadītu līdz mājām? Kristīna jautāja.
– Protams – vīrietis atbildēja.
Daniels sāka sevi šaustīt sevi par to, ka viņš tā rīkojas, jo ir taču precēts vīrietis. Viņš nolēma Kristīnai par to nestāstīt, jo uzskatīja, ka tam nav jēgas. Kad Kristīna uzaicināja viņu pie sevis, viņš piekrita. Pēc pāris minūtēm laikā viņi jau bučojās koridorā. Kad vīrietis atgriezās mājās, viņam bija neērti no sievas.
Kopš tās dienas Daniels un Kristīna uzsāka romānu. Vīrietis zināja, ka nekad Kristīnas dēļ nepametīs sievu, jo mīlēja viņu, taču nespēja pretoties kārdinājumam. Irēna saprata, ka vīram ir problēmas, taču vainoja tajā viņa darbu. Taču kādu dienu viņa sajuta, ka vīrs smaržo pēc sieviešu parfīma un visu saprata. Viņa nespēja noticēt, ka viņam ir mīļākā, jo viņi bija nodzīvojuši kopā salīdzinoši īsu laika sprīdi.
– Daniel, aizbrauksim atpūsties uz Turciju, prom no tava darba – kādu dienu teica Kristīna.
– Es nezinu, es neesmu gatavs – noburkšķēja Daniels.
– Tad es braukšu ar to, kurš būs gatavs – noskaldīja Kristīna.
– Labi, brauksim – negribīgi piekrita vīrietis.
Viņš nezināja, ko teikt sievai, un nolēma samelot, ka dodas komandējumā.
– Kāpēc tu atkal tik vēlu pārnāci? Irēna jautāja.
– Darbā aizkavējos – Daniela teica un devās uz vannas istabu.
Irēna tikmēr nolēma pārmeklēt viņa kabatas un atrada divas aviobiļetes ceļojumam uz Turciju – vienu uz vīra vārda un otru – uz kādas viņai nepazīstamas sievietes vārda.
Irēna bija ļoti dusmīga un nolēma vīram atriebties. Viņa taču viņu tik ļoti mīlēja! Sieviete sāka šņukstēt.
– Irēna, sagatavo mani komandējumam – Daniels teica un gribēja noskūpstīt sievu, bet viņa izvairījās.
Turcijā viņu piemeklēja kaut kas neticams – viņš nespēja noticēt savām acīm, kad viesnīcā pēkšņi ieraudzīja Irēnu, kuru bija apskāvis un skūpstīja nepazīstams vīrietis. Daniels no aizvainojuma jutās kā zemē iemīts un nolēma iedzert.
– Kas ar tevi notiek? Tu esi tik bēdīgs – teica Kristīna.
– Kristīn, man vajag kādu laiku pabūt vienatnē – atbildēja Daniels.
– Es atbraucu uz šejieni ar tevi, kāpēc man vajadzētu staigāt apkārt vienai? – meitene bija neizpratnē.
– Atrodi kādu, tev tas izdodas ātri – atbildēja vīrietis.
– Kāpēc tu tā saki? Es neesmu tāda – norādīja jaunā dāma.
– Tu jau pirmajā iepazīšanās dienā dalīji ar mani gultu, tāpēc tu esi tāda – nošņāca vīrietis.
Pēdējā vakarā Daniels saņēmās un piegāja pie galdiņa, kur sēdēja Irēna ar savu kavalieri.
Ko tu te dari kopā ar manu sievu? nikni prasīja Daniels.
Viņa ir tava bijusī sieva – atbildēja vīrietis.
Viņa ir mana sieva, es viņu mīlu, viņa mani piekrāpa, bet es viņu neatdošu – paziņoja Daniels.
– Bet ko tu iedomājies? Tu mani krāp un es nedrīkstu to darīt? Es arī tev esmu atradusi aizvietotāju. Jūs ar Kristīnu varat pārcelties pie mūsu mājokli, jo es no tevis šķiros – paziņoja Irēna.
Kristīna bija šokēta, to visu dzirdot. Viņa nezināja, ka Daniels ir precējies, un nolēma, ka viņai tāds negodīgs vīrietis nav vajadzīgs.
– Viktor, vai tu esi pārliecināts, ka mēs neesam aizgājuši par tālu? – kavalierim jautāja Irēna.
– Nē, protams, ka nē, viss ir kārtībā. Man prieks tev palīdzēt; mēs taču pazīstam viens otru tik daudzus gadus, atbildēja vīrietis.
Pēc pāris gadiem Irēna apprecējās ar Viktoru, bet Kristīna tā arī nespēja nespēja piedot Danielam.
Dārgie lasītāji, vai jūs uzrunāja šis stāsts? Jūsuprāt, vai Irēna rīkojās pareizi, atklājot, ka vīrs viņu krāpj? Pastāstiet, lūdzu, komentāros. Neaizmirstiet atzīmēt rakstu ar emocijzīmi un dalieties sociālajos tīklos!
