– Pagaidi, kur tad ir tava māsa? Mājās ar vīru? Tātad viss ir skaidrs. Atkal viņi pulcējās, lai atrisinātu visu, kas bija man garām. Nu, es jums teikšu, man ir gana. Nata klausījās un vīrietis mēģināja paskaidrot sievai, taču viņa viņu pārtrauca.
– Nē, dārgais. Klausieties šo. Un arī jūs, Albīna, uzmanīgi klausieties. Tas tev noderēs, jo tavs dēls sponsorēja tavu grezno, bezrūpīgo dzīvi. Dzīvoklis ir mans, jo kredītu maksāju pati. Un tagad mana pacietība ir beigusies. Viņa norādīja ar pirkstu uz vīramāti.
“Jūs tagad apsēdieties un pastāstiet man un savam dēlam visu sīkāk.” Ja kaut kas notiks, izsauksim policiju un visu atrisināsim kā pieaugušie.
– Nopietni un nežēlojiet nevienu. Un tu, Gati, — viņa norādīja uz viņu, — klausies savu māti, meklē viņai viesnīcu, pārved tur viņas mantas, pati, ej galā ar savu godīgo māsu. Un tad tu atgriezies pēc savām lietām.
Gatis kļuva bāls. Vīramāte visu šo laiku klusēja, baidīdamās pat pacelt skatienu.
– Nata, vai tu esi nolēmusi no manis šķirties?
– Es esmu ļoti tuvu tam. Tāpēc es gribu dzīvot viena un visu izsvērt. Un nestrīdieties, jūs tikai pasliktināsit situāciju. Gatis nestrīdējās. Pēc mātes nopratināšanas viņam tomēr bija jāsazinās ar varas iestādēm un ar ierēdņiem jādodas pie māsas. Un māte gāja viņiem līdzi. Un visu šo laiku Natālija vāca vīra lietas un kopā ar vīramātes koferiem ielika vestibilā.
Viņa vairs viņiem durvis neatvēra, lai gan viņi klauvējās un lūdza viņu ielaist tikai vienu nakti. Vairāk nekā mēnesi viņa prātoja, ko darīt, un tomēr izvēlējās sevi un savu mieru. Nākamā tikšanās ar vīru notika tiesā. Natālija samaksāja Gatim to, kas viņai bija parādā.
Žēl, ka viņš nevarēja darīt to pašu. Saskaņā ar grafiku viņš ieradās pie savas bijušās sievas. Kādu dienu durvis viņam neatvēra kāds rūdīts vīrietis, kurš ar dažiem vārdiem spēja savam neatlaidīgajam bijušajam pateikt, ka “veikals jau ir slēgts”. Uzrakstiet savu viedokli par šo situāciju un ko jūs darījāt varones vietā?
