Vīramātes un vedeklas attiecības bieži vien ir izaicinājums pat visstiprākajai ģimenei. Konfliktus var izraisīt atšķirīgi uzskati, cerības un pieeja ģimenes dzīvei.
Tomēr abu pušu pūles var padarīt šīs attiecības harmoniskas. Kādi 7 noteikumi palīdzēs atrast kopīgu valodu vīramātei un vedeklai, pastāstīja psihoterapeite Natālija Garina.
Pieņemiet paaudžu atšķirību
Katrai paaudzei ir savas vērtības, tradīcijas un ieradumi. Vīramātei var būt iedibināts priekšstats par ikdienas dzīvi un ģimenes attiecībām, savukārt vedekla var būt modernāka savās pieejās. Ir svarīgi respektēt šīs atšķirības un neuztvert tās kā draudus.
Izvairieties no kritikas
Tā vietā, lai viens otru kritizētu, mēģiniet paust savu viedokli draudzīgā veidā. “Piemēram, tā vietā, lai teiktu: “Tu visu dari nepareizi”, vari teikt: “Manuprāt, šis veids varētu būt efektīvāks,” iesaka psiholoģe.
Nosakiet robežas
Vīramātei ir svarīgi saprast, ka viņas dēla jaunajai ģimenei ir tiesības uz savu telpu. Savukārt vedekla var uzaicināt sievasmāti uz kopīgu sarunu, lai iezīmētu abām ērtas saskarsmes robežas.
Izrādiet atzinību
Vīramāte ir persona, kas ir izaudzinājusi jūsu partneri. Savukārt vedekla rūpējas par viņas dēlu. Pateicības vārdi par abpusējo atbalstu var būtiski stiprināt attiecības.
Atrodiet kopīgas intereses
Atrast kopīgus hobijus vai sarunu tēmas palīdzēs tuvināties. Tā var būt ēdiena gatavošana, dārzkopība, rokdarbi vai pat interesanta seriāla apspriešana.
Izvairieties no vīra iesaistīšanas konfliktos
Nenostādiet savu vīru situācijā, kad viņam ir jāizvēlas starp savu māti un sievu. Tas tikai palielinās spriedzi. Tā vietā risiniet problēmas tieši, meklējot kompromisu.
Uzturiet atklātu dialogu
Komunikācija ir savstarpējas sapratnes atslēga. Ja rodas pārpratumi, mēģiniet tos apspriest bez emocijām, respektējot otras puses nostāju.
“Vīramātes un vedeklas attiecības var kļūt par harmonijas piemēru, ja abas puses ir gatavas dialogam un kompromisam. Cieniet viens otru, strādājiet pie savstarpējas sapratnes – un ģimenes dzīve kļūs par prieka, nevis konfliktu avotu,” rezumē Natālija Garina.
