Caurskatot manus e-pastus, sieva bija uzgājusi ziņu par nometni un tad viņa teica: “Es skatos, ka tu taisies doties uz Devonu nākamajā mēnesi, kopā ar saviem draudziņiem.”
“Intensīvu mēģinājumu periods,” es atbildu. “Pēc tam tas noslēgsies ar lielu koncertu galvenajā pilsētas laukumā.”
“Tā ir tā pati nedēļas nogale, kad mani ir dzimšanas diena,” viņa nosaka.
Es kādu brīdi klusēju, jo to es nebiju apjautis, bet tad es saku: “Es tieši par to gribēju par to parunāt, jo es jau vienmēr varu braukt mājās agrāk un būt te …”
“Viss kārtībā,” sieva atbild. “Man neinteresē mana dzimšana diena. Dzimšanas dienas ir muļķīgas.”
Es viņai noticu uz vārda un nopriecājos, ka viss ies kā smērēts. Kad sāk tuvoties nedēļas nogale, kad man jādodas prom, es sāku šaubīties par to, cik prātīgi ir uz ko tādu paļauties.
Visa ģimene ir apsēdusies pie vakariņu galda- es, mana sieva un 3 dēli. Tad sieva uzrunā vidējo dēlu: “Nākamajā nedēļas nogalē man ir dzimšanas diena un es būšu pavisam viena.”
Viņš neizpratnē jautā: “Kā? Kur tad būšu es?”
Uz ko sieva atbild: “Nezinu, bet gan jau tev būs savi plāni.”
Tad visi dēli ņemas sievu pārliecināt, ka visi paliks ar viņu. Un jaunākai dēls ierunājas: “Mēs visi būsim šeit, tu nebūsi viena!”
“Tētis būs prom,” sieva, paskatoties uz mani, nosaka.
“Viņš? Viņš jau nekad nav klāt …” jaunākais piekrīt.
Nākamajā dienā es dodos uz lidostu un, steidzoties uz lidmašīnu, mana sieva atsakās teikt, ko viņa vēlas saņemt dzimšanas dienā. Viņai nepatīk pārsteigumi. Bija ierasts, ka ik gadu mēs veicām “ekskursiju” uz veikalu, kur viņa norādīja uz konkrētu lietu un skatījās, kā es par to samaksāju. Šogad tas izpalika.
Dienā pirms sievas dzimšanas dienas, es nesos cauri Londonas stacijai un ieraugu apsveikumu kartīšu veikalu. Liekas, ka tā būs laba dāvana. Aizsūtīšu viņai kartīti, uz kuras attēlots aligators augstpapēžu kurpēs un ar ziediem. Viņa noteikti pasmiesies un sapratīs, ka aligators nav domāta viņa.
Es ātri kaut ko ierakstu kartiņā un to nosūtu, domājot, ak tas ir tik netipiski no manas puses- rūpes, uzmanības apliecinājums, laicīgi nosūtīts. To mēdz saukt par ”gādīgu rīcību”.
Piezvanu nākamajā dienā, lai apsveiktu sievu. Viņa ir aizņemta ar saviem viesiem un aukstā tonī saka, ka kartiņa bija jauka. Īsa, nesakarīga saruna un es skaidri saprotu, ka sievai dzimšanas dienas neliekas muļķīgas.
Avots: theguardian.com
No tādas sievas, kas ložņā pa privātu saraksti būtu jāturas pa gabalu. Šobrīd darbojos loteriju lauciņā – savācamies grupa, pa visiem vienam, liekam likmes, sadalām guvumu. Miljoni nenāk, bet dzīvošanai patīkami pietiek. Pagaidām, esmu pārliecināts, šis ir efektīvākais ieguldījumu veids gan pēc patērētā laika, gan pēc ieguldījuma un ieguvuma attiecības. Kā jebkurā jomā, kur iet “pārāk labi”, ļoti ticami, ka organizatori drīz sindikātus aizliegs, jo mūsu laimesti ir viņu neiegūtā peļņa. Pie loto brokera, kura pakalpojumus izmantojam, joprojām darbojas akcija, ka vienu biļeti iedod bez maksas. Otru dabūšu es kā ieteicējs, ja nāksi reģistrēties no manas saites. Klasiska “win-win” situācija, kurā abi nopelna.