Šodien pastāstīsim par vīrieti, kura cēlā profesija bija saistīta ar būvniecību Ļubačovas pilsētā, Polijas dienvidaustrumos. Kādu dienu viņš uzzināja, ka meža vidū, vecā pussabrukušā mājā bez elektrības un ūdens, mīt 80 gadus veca sieviete vārdā Anijela.
Kšištofs Kopečs kopā ar sievu nolēma viņai palīdzēt – viņi aiznesa pārtiku un drēbes. Taču viss, kas notika pēc tam, pārvērtās stāstā, ko varētu saukt par īstu pasaku…
Lasi arī: Rīgas lielveikala kasiere atklāja, kurus 12 produktus pati nepērk un arī neiesaki citiem
Nesavtīga rīcība
Pirmais iespaids par māju, kurā dzīvoja vecmāmuļa, nebija īpaši labvēlīgs. Tā vairāk atgādināja nevis dzīvojamo telpu, bet gan būdu uz vistas kājas. Mājas nebija pieslēgums pie gāzes vai elektrības, bet uz grīdas bija redzams tikai betons un grunts. Tā kā miteklī bija tikai viens logs, tajā vienmēr valdīja tumsa.
Vecmāmiņa bija spiesta paļauties uz sociālo palīdzību, kas sastāvēja no pārtikas, apģērba un sadzīves priekšmetiem. Netālu dzīvojošais Kšištofs un viņa sieva vēlējās sniegt atbalstu nelaimīgajai vecmāmiņai.
Laulātajam pārim palīdzēja viņu profesionālās prasmes, īstenojot savu ideju. Vīrs bija būvinženieris, bet sieva – arhitekte. Viņi izstrādāja vecās mājas rekonstrukcijas plānu un, lai piesaistītu līdzekļus ēkas atjaunošanai, publicēja ziņu sociālajos tīklos.
Palīdzība no līdzjūtīgiem cilvēkiem
Vecmāmiņas stāsts spēja aizkustināt cilvēkus ne tikai vietējās pilsētās, bet arī citās valstīs. Kšištofs izveidoja speciālu palīdzības grupu, kurai pievienojās daudzi interesenti. Grupā domubiedri apsprieda visus nepieciešamos darba jautājumus.
Tomēr mājas pārbūve tika pabeigta tikai piecu dienu laikā.
Kšištofa nolīgtā celtnieku brigāde veica sienu siltināšanu, izveidoja jaunu fasādi, nomainīja jumtu un grīdas. Turklāt tika uzstādītas jaunas flīzes un nepieciešamās mēbeles, lai māja kļūtu ērtāka dzīvošanai.
Brīvprātīgie piegādāja būvlaukumā pārtiku, apģērbu un nepieciešamos mazgāšanās līdzekļus.
Remonta laikā saimniece izmitinājās citur, tāpēc celtnieki varēja strādāt brīvi, izvēloties sev ērtāko laiku.
Atgriezusies mājās, Anijela savu mājokli gandrīz nepazina. Tas, ko viņa ieraudzīja, bija tik pārsteidzoši, ka vecmāmiņa nespēja aizturēt asaras. Viņa sev uzdeva jautājumu: „Vai tiešām šādas brīnumainas pārmaiņas var notikt īstajā dzīvē?”
Vienotība palīdz gūt panākumus
Mēs noteikti varam teikt, ka Kopeču pāris ir īsti cilvēki ar lielo burtu. Protams, bez citu līdzjūtīgu cilvēku palīdzības šī stāsta beigas varētu būt pavisam citādākas.
Šajā laikā Kopeču pāris kļuva ļoti tuvi Anijelai. Tagad viņas mājās bieži ciemojas laulātā pāra mazbērni.
Vientuļā vecmāmuļa, kas kādreiz dzīvoja viena, tagad ir jaunas mājas un ap to cilvēki, kas par viņu rūpējas un viņai ir tuvi.
Kādas ir tavas domas par šo stāstu? Vai tas tevi aizkustināja un lika pārdomāt? Mēs būsim priecīgi, ja padalīsies ar savu viedokli komentāros!
