Es izdomāju, ka vēlos vēl vienu porciju ēdiena, tādēļ devos uz ātrās ēdināšanas restorānu. Dodoties prom, es piebraucu pie bezpajumtnieka un iedevu viņam brokastu paciņu, kā arī mazu paciņu ar ēdienu sunim, ko ņemu līdzi tad, kad uz darbu ar mani dodas arī mans suns. Brokastu paciņa lika vīram pasmaidīt, bet, ieraugot ēdiena paciņu sunim, viņš bija ārkārtīgi pateicīgs. Pēc tam, kad viņš bija atguvis savu stāju pēc pateicības, viņš atzinās, ka pagājis ilgs laiks, kopš pret viņu kāds izturējies kā pret cilvēku. Es viņam jautāju, vai viņš vēlētos strādāt, lai saņemtu algu. Viņš tūliņ pat iztaisnojās un teica, ka būtu pats cītīgākais darbinieks, kāds jebkad redzēts. Es viņam iedevu savu vizītkarti un piecus dolārus, teicu, lai viņš mani sagaida šajā pašā vietā, rītā, tad došu viņam darbu.
Nākamajā dienā es piebraucu tajā pašā vietā, protams, ka viņš mani tur gaidīja, es viņu ar visu suni aizvedu uz darba vietu. Viņš nebūt nepārspīlēja sakot, ka ir centīgs strādnieks, viņš visu dienu nesa kokus un darbarīkus, ne reizi nesūdzoties, viņa suns sekoja viņam visur, kurp viņš devās.
Dienas laikā, es uzzināju, ka auto avārijā viņš zaudējis sievu, banka atņēmusi viņam māju, kurā viņš dzīvojis 35 gadus, viņam nebija bērnu un radinieku. Viņš apmetās kempingā, kur tika nozagtas visas viņam piederošās lietas. Cilvēki esot pat spļāvuši viņam virsū, kad viņš lūdzis naudu. Viņš pilnībā zaudēja ticību cilvēku rasei. Dienas beigās, es viņu aizvedu uz banku, kur izņēmu 80 dolārus. Viņa skatiens bija tā vērts. Mans labais darbs lika viņa acīm atkal iemirdzēties. Visu atlikušo nedēļu, es viņu vedu uz darbu un katras dienas beigās samaksāju par padarīto.
Vakar, kad es viņu izlaidu no mašīnas kādā citā vietā, netālu no kempinga. Viņš paskaidroja, ka ar naudu, ko esmu viņam iedevis, viņš vēl pāris mēnešus varēs atļauties uzturēties tur, viņš stāstīja, cik daudz tas nozīmē viņam un viņa sunim, ka tagad tiem nebūs jāguļ ārā. Kad es viņu tovakar tur atstāju, viņš izskatījās pēc cita cilvēka. Viņš apsolīja, ka viņš man palīdzēs arī nākamnedēļ, lai arī man bija jāstrādā otrā pilsētas galā, es devos viņam pakaļ arī tad.
Avots: trendingstylist.com
Tevi noteikti interesēs
- Teju izmetu pannu, jo visa pārtika uz tās piedeg, bet tad vecajā žurnālā ieraudzīja veidu, kā to novērst un pārdomāju
- Šie “atkritumi” jūsu dārzā ir visīstākais dārgums, ko gudri dārznieki nekad neizmet
- “Vai jūs visi esat miljonāri?” — kā amerikānis nedēļu pavadīja Latvijas laukos un par ko bija izbrīnīts
- Māra izaudzināja dēlu viena pati – Ropažos viņa strādāja bez brīvdienām: kad Mārtiņš pieauga, viņš devās studēt uz Rīgu…
- Sinoptiķi saka, ka beidzot zinot – vai 2026. gadā būs jāšķūrē sniega kupenas vai jāmeklē gumijnieki
- Kam īsti paredzētas svītras vannas dvieļu galos: daudziem par to nav ne jausmas