Austrumeiropu atkal ”pārņēmusi” jauna tropiskā lietusgāze ar pērkona negaisiem. Centrālajā daļā nepanesamais karstums ir pārgājis uz tikpat anomālu parādību.
Zibens daudzviet iespēris dzīvojamās ēkās, un gandrīz katru dienu applūst dažādas teritorijas. Meteorologi ir publicējuši prognozi, saskaņā ar kuru tā tagad ir mūsu jaunā realitāte vasarā. Svelmainais +35 grādu karstums tiks aizstāts ar ļoti spēcīgiem pērkona negaisiem. It kā apstiprinot to, pirmo reizi gadu laikā virs Austrumeiropas tika novērota ārkārtīgi reta parādība – mammatus, daži tos sauc par “velna mākoņiem”.
Šādas nokarenas formas iemesls ir lejupejoša aukstā gaisa sadursme ar mākoņiem, kas veidojas, paceļoties siltam gaisam. Un tas liecina par nopietnām laika apstākļu briesmām, kas mums neko labu nenes. Korespondents Olkovs TV sižetā pastāstīja par to, kā globālas dabas pārmaiņas jau ir stājušās spēkā.
Iepriekš iepazinos ar labu vīrieti, bet uz randiņu atnāca viņa sieva — mana neparastā pieredze
Supervētra. Pērkons un zibens, kas sākuši iespērt daudz biežāk un precīzāk.
Šogad ļoti daudz reizes zibens ir iespēris, gan pa elektrības vadiem, mājām, automašīnām. Sinoptiķi skaidro, ka tik precīzi zibens spērieni sen nav redzēti. Šī iemesla dēļ ir īpaši svarīgi negaisa laikā atrasties mājās un nedoties ārā. Pagājušajā gadā uz planētas reģistrēti vairāk nekā 3 miljardi spērienu. Statistikas likumsakarība: palielinoties temperatūrai par vienu grādu, zibens spērienu skaits palielinās par 12 procentiem.
“Globālā sasilšana noved pie tā, ka visas ekstremālās parādības saasinās: pērkona negaiss, vētras, viesuļvētras. Turklāt tās kļūst spēcīgākas,” sacīja fizikas un matemātikas zinātņu doktors Šamkins.
Viss notiek saskaņā ar fizikas likumiem. Gaisa temperatūra paaugstinās, palielinot ūdens iztvaikošanu: kondensāts darbojas kā motors, iekustinot gaisa masas – šis paātrinājums rada lādiņu, kas parastos mākoņus pārvērš pērkona negaisā.
“Zibenim ir vienalga, kur tas lido, tas pārvietojas ar ātriem lēcieniem,” atzīmē MIPT Vispārīgās fizikas katedras vadītāja vietnieks Vinogradovs.
Parasts ūdens ir ideāls elektrības vadītājs, tāpat kā metāls: tas spēj “savaldīt” zibeni. Šim nolūkam uz daudzstāvu ēkām tiek uzstādīti zibensnovedēji: tie absorbē un neitralizē strāvu, uzņemoties triecienu uz sevi. “Pasīvās zibens aizsardzības elements atrodas gar margu malu. Strāva no šīm margām nonāk zemē caur vadītājiem,” saka Griņins, Civilās drošības sabiedriskās organizācijas priekšsēdētājs.
Šodien izskanējušas bažas par šīs dienas gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
