Daudzi uzskatīja, ka Maija ir ļoti vienkārša sieviete. Viņa kopā ar savu vīru nodzīvoja sešpadsmit gadus, audzināja divus bērnus: Sintijai bija piecpadsmit, bet Danielam – astoņi gadi.
Vīrs viņu atklāti krāpa, jau trešajā dienā pēc kāzām, kad viņa atklāja – vīram ir romāniņš ar kādu viesmīli. Un tas bija tikai sākums; krā***ana kļuva regulāra. Draugi vairākkārt mēģināja viņai pateikt patiesību, bet viņa tikai māja ar galvu un klusi smaidīja.
Maija strādāja par grāmatvedi uzņēmumā, kas izplata rotaļlietas. Atalgojums bija niecīgs, bet darba bija ļoti daudz. Reizēm viņai nācās strādāt arī brīvdienās, un mājās nāca arī ļoti vēlu.
Lai gan viņas vīrs Ivars pelnīja labi, Maija, viņaprāt, nemācēja rūpēties par mājsaimniecību. Ledusskapis vienmēr bija gandrīz tukšs, ja vien neskaita vakardienas zupas katlu un dažas kotletes.
Dēla desmitajā dzimšanas dienā Ivars pārradās mājās un paziņoja, ka vēlas šķirties no Maijas. Viņš teica, ka ir saticis jaunu mīlestību un vairs neredz jēgu censties glābt šo ģimeni.
– Maija, man ir žēl, bet es vēlos šķirties. Tu esi auksta pret mani. Būtu tu vismaz lieliska saimniece, bet tu neesi arī tāda…
– Labi, ja reiz gribi šķirties, tad šķiramies, viņa atbildēja bez īpašām emocijām.
Ivars bija apstulbis. Viņš bija gaidījis lielus pārmetumus, taču Maijas mierīgums viņu pārsteidza.
Izpildi testu!
– “Labi, sakārto visas lietas. Dodu nedēļu laika. Es tagad braukšu, lai tev netraucētu. Kad būsi prom, atstāj atslēgu zem paklāja. Pēc nedēļas būšu atpakaļ.”
Pēc nedēļas viņš atgriezās kopā ar savu jauno draudzeni Leldi. Skatoties zem paklāja, viņš neatrada sievas atslēgu komplektu, kas viņu nedaudz sadusmoja.
Vanga uzskatīja, ka tikai šīs divas zvaigžņu zīmes ir eņģeļi, kas iemiesojušies cilvēka ķermenī
– Es nomainīšu slēdzenes, – viņš nodomāja un mēģināja atvērt durvis ar savu atslēgu, taču tas nesanāca. Tāpēc viņš nospieda zvana pogu.
Durvis atvērās, un uz sliekšņa stāvēja liela auguma vīrietis, viņam kājās bija čības, bet mugurā uzvilkts halāts.
– Sveiki, ko jūs vēlaties?
– Es te it kā dzīvoju, – Ivars murmināja zem deguna.
– Tādu kā jūs ir daudz: es šeit dzīvoju, dzīvoklis ir mans. Bet tu savas muļķības pierādi! Man ir visi dokumenti!
Neizpratnē un samulsis, Ivars izsauca likumsargus, tomēr tie, pārbaudījuši visus dokumentus un noskaidrojuši visu informāciju, devās prom… Patiesība izrādījās Ivaram skarba…
Kas tas bija? Tā kā viņam vairs nebija nekādu argumentu, viņš ar vīrieti vairs pat necentās strīdēties. Viņš zvanīja uz sievas numuru, bet tur – automātiskais atbildētājs, ka šis abonements vairs nav sasniedzams.
Viņš devās pie viņas uz darbu. Un ko viņš tur uzzināja? Izrādījās, ka Maija tur nestrādā jau gadu – viņa bija uzrakstījusi atlūgumu.
“Bet dēls joprojām ir šeit!” – Ivars sevi mierināja.
Nomierinājis sevi ar šo domu, viņš steidzās pie dēla uz skolu. Un arī šeit viņu sagaidīja sliktas ziņas. Nedaudz vairāk kā pirms gada, Daniels bija pārgājis uz citu skolu. Uz kurieni? To viņi nezināja.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu kas tieši bija noticis