— Es atdošu naudu pēc mēneša. Vai tu vari mazliet pagaidīt ar ceļojumu? Šī makšķerēšana man tiešām ir svarīga.
Vai tiešām viņš ieteica man atlikt ceļojumu pie tēva kapa tikai tāpēc, ka viņam pašam bija izklaides plāni?
Nākošajā dienā es rīkojos — sazvanīju savu priekšniecību un lūdzu atvaļinājumu nedaudz ātrāk nekā plānots. Par laimi, viņa mani saprata un piekrita.
Un tad es izdarīju vēl vienu soli…
Es izņēmu visus atlikušos līdzekļus no mūsu kopējā konta. Ivars nekad īpaši neiedziļinājās finansēs, tāpēc viņš to nepamanītu uzreiz. Pēc tam ātri nopirku biļeti uz Eiropu un sāku sapakot mantas.
Kad viņš vakarā atgriezās, apmierināts, ka es it kā «esmu nomierinājusies», es sagaidīju viņu pie durvīm ar čemodānu.
— Lindiņ, ko tu dari?
— Es lidoju prom, Ivar. Par saviem līdzekļiem. Ceru, ka tava makšķerēšana bija tā vērta, — teicu un izgāju, atstājot viņu neskaidrībā.
Tajā naktī es nakšņoju viesnīcā, bet nākamajā dienā devos uz lidostu. Beidzot es spēju izdarīt to, kas man patiesi bija svarīgi.
Un Ivars ? Viņš palika viens. Ar savu laivu.
Dzīve dažkārt sagādā izaicinājumus, taču svarīgi ir rūpēties par sevi un koncentrēties uz to, kas patiešām ir svarīgi.
Es izvēlējos savu ceļu, lai īstenotu sapni un rastu mieru.
Kā būtu ar tevi? Vai tu spētu pieņemt lēmumu mainīt savu dzīvi un sākt kaut ko jaunu? Būšu pateicīga, ja dalīsies savās domās!
