Reiz kāda dzejniece bija izteikusies: “Es esmu iemācījusies, ka cilvēki aizmirsīs, ko tu esi teicis, ko tu esi darījis, bet viņi atcerēsies no, kā tu esi viņiem licis justies.”
Daudzi no mums tā arī cenšas dzīvot, sagādājot patīkamas un labas emocijas apkārtējiem, bet diemžēl, ne visi sabiedrības locekļi ir tādi. Daži cilvēki izvēlas vairāk par visiem mīlēt sevi un vienmēr rīkoties pēc sava prāta. Viens no šādiem netikumiem ir negausība un mantkārība.
Kādas sievietes vīrs visu savu mūžu ļoti smagi strādāja, lai nopelnītu naudu un tāpēc, ka viņš tā darīja, viņš juta pilnīgas tiesības nedalīties šajā naudā ar savu sievu. Tāpēc viņš nebija sarakstījis testamentu, neatstājot savai sievai ne centa.
Lai saglabātu savu pašcieņu un mazliet humora devu, sieva izdomāja lielisku veidu, kā atvadīties no sava mirušā vīra. Kad īsi pirms savas nāves vīrs bija pateicis, lai saliek visu viņa naudu kurpju kastē un ieliek to līdzi viņam kapā, tad sieva zvērēja pie savas dzīvības, ka viņa tā arī izdarīšot.
Bēru ceremonijā sieva sēdēja blakus izraktajam kapam, kurā lēnām laida iekšā zārku, kurā dusēja viņas vīrs. Blakus viņai līdzjūtību izteikt bija ieradies viņu abu labākais draugs. Sieva izsaucās: “Pagaidiet! Man šis ir jāieliek līdzi vīram kapā!” Viņa piecēlās no sola un ielika kurpju kasti kapā.
“Vai tu tiešām ieliki visu naudu tajā kastē un ļauj tai satrunēt zem zemes?” pārsteigts jautāja viņas labākais draugs. “Es apsolīju savam vīram, ka ielikšu viņa naudu līdzi kapā. Es esmu kristiete, es nedrīkstu melot,” sieva iesāka “Es paņēmu visu naudu ieskaitīju savā bankas kontā, izrakstīju čeku savam vīram un ieliku to kurpju kastē. Lai jau viņš aizsaulē priecājas!”
Avots: trendingstylist.com
