Vīrs sakrāmēja mantas un aizgāja, bet es nezinu, kā dzīvot bez viņa – nesaprotu, kā var šķirties tik niecīga iemesla dēļ

Draudzenes iesaka šķirties, bet es joprojām mīlu savu vīru, lai gan esmu nogurusi no viņa pastāvīgajiem pārmetumiem. Pirms dažām dienām viņš atgriezās no darba un mierīgi paziņoja, ka vēlas aiziet.

— Es pieņēmu lēmumu — pagaidām pārcelšos pie mammas. Un tu padomā. Ja nekas nemainīsies, es iesniegšu šķiršanos.

Tagad es nezinu, ko darīt. Vīrs jau ceturto dienu nezvana, un es baidos palikt viena ar bērnu.

Stāstu savu vēsturi un ceru uz jūsu padomu 👇

— Es esmu noguris, — Andrejs noguruši sacīja, atgriežoties no darba. — Es nevēlos atgriezties šādā nekārtībā. Katru dienu viens un tas pats: rotaļlietas zem kājām, sakaltušas ēdiena paliekas uz galda, netīro trauku kaudze… Pat apsēsties nav kur. Es tiešām esmu noguris.

Es klusējot skatījos uz vīru, cieši turot rokās bērna jaciņu. Es zināju, ka Andrejs ir aizkaitināts, bet nespēju sevi piespiest attaisnoties.

— Ledusskapis ir tukšs! — turpināja viņš. — Es vairs nevaru paciest šo nekārtību. Es pieņēmu lēmumu — pagaidām pārcelšos pie mammas. Un tu padomā. Ja nekas nemainīsies, es iesniegšu šķiršanos.

Durvis aizcirtās. Es paliku viena.

Man bija nepatīkami. Jā, es neesmu ideāla saimniece. Jā, lietas bieži nav savās vietās, un trauki krājas izlietnē. Bet vai man vispār ir izvēle?

Es esmu dekrētā, visu dienu viena ar divus gadus vecu dēlu.

Agrāk viss bija citādi. Kad mēs ar vīru dzīvojām divatā, kārtību uzturēt bija viegli. Katru nedēļas nogali mēs kopā tīrījām dzīvokli, pēc tam skatījāmies filmas un pasūtījām picu. Andrejs bija maigs, uzmanīgs, nesūdzējās. Bet pēc dēla piedzimšanas viss mainījās.

Andrejs strādāja no rīta līdz vakaram, bieži bija noguris un satraukts. Viņš ticēja, ka viņa galvenais uzdevums ir pelnīt naudu, bet mājas rūpes paliek manā ziņā.

— Es visu dienu esmu uz kājām, man ir smags darbs. Kāpēc man vēl mājās kaut ko darīt? — viņš ne reizi vien bija teicis.

Bet es taču arī biju nogurusi..

Draudzenes sadalījās divās nometnēs:

— Ja viņš vēlas kārtību, var taču pats palīdzēt! — teica vienas. — Varbūt tev vajadzētu apsvērt šķiršanos?

— Tu esi mājas saimniece, un tava loma ir radīt mājīgumu, — iebilda otras. — Vai tiešām ir tik grūti uzturēt kārtību?

Es mīlu savu vīru, un zinu, ka arī viņš ir noguris. Bet kāpēc neviens nesaprot mani?

Ko man darīt šādā situācijā?  Rakstiet komentāros savu viedokli!