Jūs lepojaties ar savu dārzu, bet katru gadu pamanāt, ka kaimiņu tomāti ir sarkanāki un kabači ir lielāki. Izrādās, runa nav tikai par sēklu šķirnēm vai veiksmi. Ir mazi triki, kas darbojas nevainojami.
Piemēram, kliņģerīšu stādīšana starp dobēm ne tikai izdaiļo dārzu – šie ziedi izdala vielas, kas augsnē nomāc kaitīgās nematodes. Un, ja jūs laistīsit tomātu stādus ar vāju piena šķīdumu, tas pasargās tos no sēnīšu kaitēm.
Bet visnegaidītākais triks ir “maldinoša laistīšana”. Ja nedēļu pirms ražas novākšanas samazina sakņu kultūru (burkānu, biešu) laistīšanu, tie kļūs saldāki, jo augs, reaģējot uz stresu, sāks uzkrāt cukuru.
Milzu kabaču noslēpums slēpjas mūzikā. Izklausās dīvaini, taču pētījumi liecina, ka zemas frekvences vibrācijas (piemēram, no darba aprīkojuma) paātrina kabaču augšanu Neticat? Novietojiet skaļruni blakus dobei un atskaņojiet klasisko mūziku vidējā skaļumā 2-3 stundas dienā. Pēc mēneša jūs ievērosiet, ka sāk veidoties vairāk olnīcu.
Vēl viens triks ir augu “draudzība”. Blakus gurķiem stādītā kukurūza sniegs tiem dabisku atbalstu, bet paprikas pamatnē augošais baziliks atbaidīs laputis un piešķirs augļiem pikantu aromātu. Taču nekad nestādiet kartupeļus blakus tomātiem – tie sacenšas par barības vielām un cieš no tām pašām slimībām.
Vai zinājāt, ka kompostu var pagatavot tikai viena mēneša laikā? Tā vietā, lai gaidītu gadu, sajauciet organiskos atkritumus ar augsni, pievienojiet sauju cukura un ūdeni ar rauga šķīdumu. Pārklāj ar melnu plēvi un katru dienu maisa ar dakšiņu. Baktērijas tiek aktivizētas, un komposts “nobriest” rekordīsā laikā.
Un neizmetiet olu čaumalas! Sasmalciniet tās un apkaisa kāpostus, lai novērstu gliemežus un pievienotu kalciju augsnei.
