Trīs gadus pēc kārtas es ar neapmierinātību vēroju, kā lakstu puve pārvērta manus tomātus par skumjām mūmijām. Puse ražas nonāca spainī, otra puse – kompostā.
Gribējās visam mest mieru, aizvērt siltumnīcu līdz pavasarim. Bet roka neceļas. Jo zināju — kaut kur ir pa īstam darbojošs paņēmiens, bez visām tām ķīmiskajām viltībām.
Es biju pirkusi gan fungicīdus, gan visādus jaunmodīgus “bioaktivatorus”. Smidzināju, laistīju, tērēju daudz naudas un laika. Pavasarī viss no jauna. Bet jūlijā atkal tās pašas tumšās plankumi uz lapām, tie paši pūstošie stublāji.
Un tikai tad, kad atcerējos vectēva metodi, ko vēl padomju laikos izmantoja, viss nostājās savās vietās.
Tagad novembrī siltumnīcā leju vienu vecu līdzekli. Un viss! Pa ziemu visa sērga pilnībā iznīkst. Pavasarī augsne kā atjaunota, smaržo svaigi, augi aug veseli, lapas spīd. Strādā par simt procentiem. Pārbaudīts nevis teorijā, bet 15 sezonu praksē.
Novembris — mans galvenais sabiedrotais
Te arī lielākā daļa dārzkopju pieļauj kļūdu. Viņi sāk “dezinficēt” zemi septembrī, kamēr vēl silts un saulains. It kā loģiski — viss sauss, ērti strādāt.
Uzlabotie, mīkstie pončiki, kas nepaliek gumijoti – dalos ar recepti
Bet taču sēņu sporas temperatūrā virs +10 °C neguļ! Tās mierīgi pārdzīvo apstrādi, paslēpjas un gaida pavasari.
Jums šķiet, ka “viss ir dezinficēts”, bet sporas sēž dziļi zemē un klusi pasmejas: “Nu gan, ar etiķi uzpūtis…”
Es daru citādi. Pagaidu līdz novembrim, kad zeme jau piesūkusies ar mitrumu, naktis kļuvušas vēsas, dienā ap +5, naktī ap -2. Tas ir ideāls brīdis. Sporas vēl dzīvas, bet jau uz izdzīvošanas robežas. Es tās likvidēju ar šķīdumu, un tad nāk sals un pabeidz iesākto. Sanāk dubults trieciens: šķidrā apstrāde + ziemas spēks.
Nedaudz teorijas
Fitoftora, fuzarioze, melnā kājiņa — visi šie kaitīgie organismi dzīvo ne tikai augos, bet arī augsnē un uz siltumnīcas sienām. Tiem tikai dod siltumu un mitrumu, un tad tie, it kā vienojušies, sāk savu dzīres.
Kad augsni apstrādā novembrī, šķīdums iesūcas dziļāk — apmēram 10–12 centimetru. Kad vēlāk zeme sasalst, viss — mikrobiem gals. Pavasarī augsne elpo, tās struktūra ir irdena, bez sasmakušas smakas.
5 lietas, ko dara pieredzējušu kaķu audzētāji, lai kaķi mazāk mestu spalvu un mājoklis būtu tīrāks
Mērķis nav likvidēt visu dzīvo, bet gan samazināt infekciju fonu, lai pavasarī augi varētu sākt augt no tīras lapas.
Mans slepenais “padomju kokteilis”
Recepte vienkārša kā vectēva krāsns:
10 litri ūdens,
500 ml 9% etiķa,
100 ml ūdeņraža pārskābes,
200 ml ķiploku uzlējuma.
Ķiploku sagatavoju iepriekš: 100 gramus daiviņu sasmalcinu un apleju ar pusi litra verdoša ūdens. Ļauju ievilkties piecas dienas, pēc tam izkāšu. Tad visu sajaucu pēc kārtas, uzmanīgi un nesteidzoties. Iznāk spirdzinošs, aromātisks šķīdums, tāds, ka odi, šķiet, ietu apkārt pa kilometru loku.
Ar šo šķīdumu aplaistu dobes — aptuveni 1 litrs uz kvadrātmetru. Zemei jāizmirkst dziļi, apmēram 10 centimetru. Pēc laistīšanas noteikti jāatver siltumnīca, lai tā izvēdinās.
Pēc nedēļas pārbaudu skābumu. Ja pH ir zem 6, pievienoju koksnes pelnus. Tas ir svarīgi. Ja nevēlaties pavasarī “skābu putru” augsnes vietā, neesiet slinki un pārbaudiet.
Kāpēc atteicos no “ķīmijas”
Agrāk siltumnīcu aplaistīju ar vara vitriolu, kālija permanganātu un pat Bordo maisījumu. Zeme kļuva kā akmens, sliekas pazuda. Jā, varš nogalina sēnes, bet līdz ar tām arī visu noderīgo. Tiek izjaukts biobalanss.
Savukārt mans šķīdums darbojas saudzīgi.
* Etiķis rada skābu vidi, kurā sēnes mirst kā mušas.
Itālietis Marko trīs gadus nodzīvoja Latvijā: stāstu, kāpēc viņam pie mums patika labāk nekā Vācijā
* Ūdeņraža pārskābe piešķir augsnei skābekli, atdzīvina mikroorganismus.
* Ķiploks ir dabīgs antiseptisks līdzeklis — fitoncīdu āmurs pa mikrobiem.
Es bez brīdinājuma iegriezos pie senas draudzenes Rīgā; durvis atvēra mans vīrs Artūrs
Pašizmaksa — niecīga. Bet ķīmiskie līdzekļi maksā vismaz sešas reizes vairāk, un rezultāts ir sliktāks.
Un zināt, kas ir vispatīkamākais? Zeme kļuvusi irdena kā svaigs pīrāgs. Kad pavasarī rok, augsne smaržo kā mežā pēc lietus.
Lasi vēl: Pelargonija pēc apgriešanas: kāpēc tā neaug — 3 mēslojumi, kas glābs situāciju
Ir gan viena versija, kas varētu būt vēl labāka par šo manis aprakstīto. Par to raksta turpinājumā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
