Lielākā daļa eiropiešu savos makos nēsā “Visa” vai “Mastercard” kartes, pat neaizdomājoties par to izcelsmi. 2025. gada dati rāda, ka šie divi uzņēmumi apstrādā gandrīz pusi no visiem karšu maksājumiem Eiropā.
Vēl krasāka situācija ir 13 Eiropas Savienības valstīs un Apvienotajā Karalistē, kur šis rādītājs pārsniedz pat 96%. Tas nozīmē, ka miljoniem cilvēku šīs sistēmas ir vienīgais veids, kā piekļūt savai naudai un norēķināties par precēm vai pakalpojumiem.
Šie divi amerikāņu uzņēmumi būtībā ir tilts starp bankas kontu un reālo dzīvi. Ja šis tilts pēkšņi tiktu slēgts, Eiropas ekonomika varētu piedzīvot pamatīgu triecienu. Kamēr attiecības starp kontinentiem ir draudzīgas, neviens par to īpaši neuztraucas, taču politiskā vide mēdz strauji mainīties.
Politiskās pārmaiņas un jaunas bažas
Līdz ar Donalda Trampa atgriešanos amatā Eiropas politiķu vidū pieaug bažas par finansiālo drošību. Oro Laluks, kurš vada Eiropas Parlamenta Ekonomikas komiteju, ir tieši norādījis, ka Tramps varētu apturēt maksājumu sistēmu darbību ar vienu vienīgu lēmumu. Arī Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda nav slēpusi savu satraukumu par šādu neaizsargātību.
Galvenā problēma ir tāda, ka gan “Visa”, gan “Mastercard” ir pakļauti ASV likumiem. Mēs jau redzējām, kā šīs sistēmas tika izmantotas sankciju piemērošanai pret Krieviju 2022. gadā. Lai gan maz ticams, ka Vašingtona vēlētos pilnībā atslēgt visu Eiropu, kas kaitētu arī viņu pašu uzņēmumiem, mērķtiecīgi ierobežojumi pret atsevišķām personām vai kompānijām politisku strīdu laikā ir visnotaļ reāls risks.
Eiropas atbilde – projekts “Wero”
Eiropa nav sēdējusi rokas klēpī un jau kādu laiku meklē alternatīvas, lai mazinātu šo atkarību. Galvenā cerība šobrīd tiek likta uz Eiropas Maksājumu iniciatīvu un tās radīto zīmolu “Wero”. Līdz 2026. gada pavasarim šim pakalpojumam jau bija pievienojušies vairāk nekā 52 miljoni lietotāju tādās valstīs kā Beļģija, Francija un Vācija. Lietotāju skaits aug strauji, pusgada laikā palielinoties par piekto daļu.
Plāni ir vērienīgi – nesen parakstītais līgums ar aliansi “EuropaPA” paver durvis jau 130 miljoniem potenciālo lietotāju 13 dažādās valstīs. 2026. gads būs zīmīgs ar to, ka tiks uzsākti pirmie pārrobežu maksājumi starp privātpersonām, bet jau gadu vēlāk sistēmai vajadzētu pilnībā atbalstīt iepirkšanos gan internetā, gan parastos veikalos. Pat britu lielākās bankas, neskatoties uz izstāšanos no Eiropas Savienības, ir sākušas strādāt pie saviem risinājumiem.
Ceļš uz finansiālo suverenitāti
Secinājums ir diezgan skaidrs – Eiropa ir sapratusi, ka paļauties tikai uz aizokeāna partneriem maksājumu jomā ir bīstami. Finansiālā neatkarība vairs netiek uztverta kā teorētisks jēdziens, bet gan kā valstu drošības pamatakmens. Atkarība no amerikāņu sistēmām joprojām ir liela, un to nevar mainīt vienas dienas laikā, taču procesi ir sākušies.
Maksājumu suverenitāte prasa laiku un milzīgus ieguldījumus, tomēr pirmie soļi jau ir sperti. Galvenais jautājums paliek atklāts – vai Eiropa paspēs izveidot savu spēcīgu tīklu, pirms kāda politiska krīze Vašingtonā liek lietā “viena klikšķa” scenāriju. Pašlaik mēs vērojam sacensību ar laiku, kuras mērķis ir nodrošināt, lai katra iedzīvotāja bankas karte darbotos vienmēr, neatkarīgi no tā, kādi vēji pūš Baltajā namā. Esam ceļā uz lielāku patstāvību, un tuvākie gadi rādīs, cik veiksmīgi tas izdosies.
